DISCO ATGRIEŽAS. BET NE LATVIJĀ
Kamēr Latvijā kā viens no gada notikumiem tiek piedāvāta Disko nakts ar popmūzikas zvaigžņu piedalīšanos, viens no aktuālākajiem mūzikas portālu tematiem ir diskusija par triumfālo disco atgriešanos.
Nav jābūt mūzikas ekspertam, lai saprastu, ka Disko naktij, kas notiek Ķīpsalas hallē, faktiski nav nekāda sakara ar disco mūziku. Secret Service, J. Rush, Nik Kershaw un pašmāju Vaidava bija (un daudziem „tiem kam pāri...” joprojām ir) iecienīti popmūzikas (nevis disco) izpildītāji. Gluži kā daudzi citi nedaudz ar „naftalīnu smaržojoši” mūziķi, arī viņi mēdz uzstāties publiskos pasākumos, atspēlējot pirms padsmit –divdesmit gadiem populārus hītus.. Ir daudzi cilvēki, kuri t.s. „Disko nakti” uztver kā īstus svētkus, uzvelk parūkas, „kļošenes” un „platformenes”, un dodas gremdēties savas jaunības vai bērnības mūzikas skaņās. Bet tajā nav nekas slikts, pat ja minētie disco atribūti "nelīmējas" kopā ar piedāvātās mūzikas formātu.
Šis stāsts nav par Ķīpsalas halles Disko nakti, bet gan to, kāpēc vispār tiek pieminēts „arhaiskais disco”. Daudzi mūzikai veltītie ārvalstu masu mēdiji apkopo šogad notikušo deju mūzikā un izvērtē gada tendences. Secinājums viens – 2008.gads ir kļuvis par DISCO atgriešanās gadu. Vismaz citur pasaulē, jo Latvijā mēs to pamanīsim (ja pamanīsim) labākajā gadījumā nākamajā gadā.
Patiesībā disco invāzija sākās jau gadu iepriekš, un pie tā lielā mērā ir vainojams Calvin Harris, kurš 2007.gadā izdeva kritiķu slavēto albumu „I Created Disco”. „Nu disco” skanējums sāka arvien vairāk ienākt arī pa citiem kanāliem, piemēram, Justice albumu „Cross” un mix kompilācijām, Hercules & Love Affair, franču leibla Kitsune izdotajām Maison kompilācijām, Digitalism un Hot Chip u.c. avotiem. 2008.gadā mūzikas industrijā arvien vairāk sāka izplatīties runas par „new school of disco” un masu medijos publicētas intervijas ar šīs mūzikas spilgtākajām personībām.
Neapšaubāms ir fakts, ka mūsdienu „disco” skanējums ļoti atšķiras no pagājušā gadsimta 70-80.gadu „disco sound”. Mūsdienu disco skanējumā ir izteiktāks „punk” elements (lai gan pastāv viedoklis, ka arī 20 gs. 70.gados disco bija vēl lielāks „punk” nekā viss punk rock kopā). Mūsdienu disco ritms ir arī „smagāks” un ātrāks, ko ietekmē mūsdienu straujais dzīves temps un elektroniskās mūzikas attīstība kopumā. Nenoliedzami, skanējums ir mainījies, bet pamatideja paliek nemainīga –
„disco has always been a tribal, sexual music and space. The rhythms are primitive and easy to get lost in. I don’t think that will ever change. Sonically and stylistically there are differences today, but the effect is the same.” (Richard Morel)
Kāpēc mēs nejūtam disco atgriešanos Latvijā rīkotajos pasākumos un klausāmies “to pašu” house, trance, RnB un nelielās devās tech/minimal? Ar šo jautājumu, lūdzu, pie mūsu Djiem un klubu/pasākumu promoteriem.
(c) Nightlife.lv comrade
Register
Login
FAQ
Search
kaut gan . Kas patiesībā var apstrīdēt , mūsu latvju specifiskā mentalitāte, apvienota ar tautas dziesmu, jo kā visi zin, tad arī slavenākā disko mūzikas gruppa Boney M, savā repertuārā izmantoja nēģeru tautas pirmsākumu melodijas ! 
TE NU TEIKŠU ES ARĪ SAVU DOMU! 
). Līdz ar to arī tāda hītu būšana sanāk. Neticu, ka var uztaisīt "paķerošu" setu no vienu nedēļu vecām (drīzāk jaunām) relīzēm. Tauta, pat visadvancētākā, nesapratīs