Guntars Račs, speciāli Doremi.lv
Ne viens vien mūzikas patērētājs un nu jau arī izdevējs publiski pauduši pārliecību par to, ka visai modernajai mūzikai internetā jābūt pieejamai bez maksas.
Es tam nespēju piekrist, un es centīšos paskaidrot iemeslus.
Pirmais iemesls.
Mūzika nav un nevar būt bezvērtīga. Tas ir radoša procesa rezultāts, kurš vienam patīk, bet citam, iespējams, riebjas. Mūsdienu modernajā pasaulē šo vērtību nosaka pieprasījums pēc tās, nevis kāds īpašs dalījums žanros vai komponistu savienības noteiktajos kritērijos par to, kas ir vai nav atzīstams par labu esam. Un, ja bez maksas tiek dalītas pieprasītas lietas, tā ir šo vērtību degradācija.
Otrais iemesls.
Nekas par velti nemaz netiek dalīts. Bezmaksas failu dalītāji maksā atlīdzību autoriem, izpildītājiem un patur kaut ko arī sev. Respektīvi, vārds “bez maksas” ir tīrais mārketings. Savukārt pašam radošajam darbam, kas ir šī saspiestā faila pamatsastāvdaļa, tiek piekabināta klāt reklāma. Vai to būtu vēlējies šīs dziesmas autors? Lielākā daļa noteikti ne, jo par dziesmu izmantošanu reklāmās parasti maksā labu naudu. Man pat šķiet, ka reklāmdevējs piekrītot apmaksāt teiksim 50 000 failu lejupielādi ir nopircis nevis reklāmas laiku šī faila atskaņošanas sākumā, bet gan ieguvis iespēju atzīmēties tajā TV, radio un interneta reklāmā, kur tiek reklamēta šī “bezmaksas” failu dalīšana. Izklausās sarežģīti pat man, bet pavisam vienkārši runājot, ja bezmaksas failu dalītājiem nebūtu pieejami bezmaksas mediju laiki, nekas arī nenotiktu. No tā es secinu, ka šis modelis nav un nevar būt kā pastāvīgs un alternatīvs mūzikas izplatīšanas veids, jo ir pārāk atkarīgs no reklāmdevēja. Un galu galā, tas vairs nav mūzikas bizness, bet gan reklāmas aģentūru cienīgs darbs.
Trešais iemesls.
Lielākā daļa autoru dziesmas rada bez maksas, savas iekšējās nepieciešamības dzīti, bet šīs dziesmas publicē cerot uz atlīdzību. Izpildītāji cer to uz pašu. Izdevēji - arī. Ierakstu studijas savas telpas un pakalpojumus nevienam bez maksas neatvēl. TV “par skaistām acīm” reklāmas neizvieto, avīzes vēlas intervijas ar jau pazīstamām zvaigznēm, kuras kādam ir jārada. Un bez ieguldījuma zvaigznes nerodas. Radiostacijas vēlas labi producētas dziesmas, ar kurām iepriecināt savus klausītājus. Nekas no tā visa nerodas par velti. Kāpēc tas būtu par velti kādam jādala? Viena lieta ir nekontrolējama failu apmaiņa. Man nav nekas iebilstam pret to, jo es zinu, ka vismaz viens, kurš varbūt pats pirmais šo failu internetā būs ievietojis, ir to reiz iegādājies. Dalīties ar tuvāko ir katra cilvēka tiesības pat tad, ja viņš ar to nodara ļaunumu citiem. Un tas ir pieļaujams līdz brīdim, kad tas kādam jau kļūst par biznesu. Bet kā zināms, auditorijas piesaiste internetā arī ir šodienas bizness. Un ja kāds veido savu biznesu ar citu cilvēka darba augļiem, tad tas vairs nav godīgs bizness.
Ceturtais iemesls.
Kāpēc ļaudis, kas pieprasa bezmaksas dziesmas neuzskata par vajadzīgu pieprasīt arī bezmaksas maizi, bezmaksas alu, bezmaksas kinobiļeti, bezmaksas stāvvietas Vecrīgā un bezmaksas ceļojumu uz Turciju? Un galu galā, kāpēc cilvēki nestrādā par velti?
Kā teica šī portāla vadītājs, izlasot šo rakstu, tad: “Arī mans sapnis ir stāvēt benzīntankā un skatīties reklāmas, kamēr mana auto bāka pildās ar degvielu”. Sapņo vien!
Piektais iemesls.
Arī pasaules prakse bezmaksas mūzikas dalīšanā vedina uz pārdomām. Radiohead piedāvāja reģistrēties un iegādāties viņu albumu “In Rainbows” par pašu patērētāju noteikto cenu vai ņemt to bez maksas. Vairāk kā 60% izvēlējās nemaksāt neko. Taču vēl vairāk pēc tam šo albumu “šārēja” ierastajā veidā, izmantojot kādu no savām failu apmaiņas programmām un serveriem, Radiohead galu galā izvēlējās arī fiziska CD un Vinila izdošanu par ko saņēma papildus avansu un procentus no ATO Records.
Bezmaksas failu dalīšana bija vairāk mārketings jau labi pazīstamai grupai, bet būtu bijis bezjēdzīgs jebkurai jaunai un vēl nezināmai grupai. Bet Latvijā mums ir tikai jaunas un pasaulē vēl nezināmas vai arī vecas un lokālas grupas. Īpaši daudz iemeslu viņām dalīt bezmaksas failu nav. Ja nu vienīgi cerībā, ka vismaz bez maksas kāds to paņems.
Bet ja jūs uzskatāt, ka visai latviešu mūzikai nav nekādas vērtības un viss ir pagalam - bēdīgi, tad jau nav par ko satraukties, jo sliktas lietas nevienam arī bez maksas nav vajadzīgas.
Skaidrs, ka mūzikas industrija piedzīvo skarbas dienas “pateicoties” formāta un mūzikas izplatīšanas maiņai. Taču bezmaksas mūzika nav šīs problēmas risinājums. Ierakstītas bezmaksas mūzikas dalīšana ir šīs mūzikas beigas.
Bet lai tā attīstītos, vajadzīgas investīcijas. Kurš investēs bezmaksas pasākumā?
Avots:
http://www.doremi.lv/?cat_id=news_lv&id=771