Īstenībā jau, autors nemaz nemin, ar kādiem softiem visu to ir uzmeikojis. Sampļi liekas ir pazīstami, arī ir izmantojis pazīstamu izpildītāju, un daudzu hītu materiālus. Es vienīgi nesapratu, kā to visu gribēja pasniekt - miksi, remiksi, coverversijas, ''parodijas'' (!!!???) (šo galīgi nesapratu, kā jāuztver ...), un ... kā ir jāsaprot ''savi gabali''? ... tur kur ir (neizteikšos kāds ...) vokāls? ... brr
Lai nu kā, viss tas ko dzirdēju (atklāti sakot noklausījos kādas 5 - 6 kompozīcijas, sākumā uzkrītoši nevarēju apslēpt smīnu, bet vēlāk prāts sāka neuztvert, kas tas vispār ir !!!, un biju spiests izslēgt!), varētu uzskatīt par pirmiem soļiem mūzikas veidošanas lauciņā, to izpēti, iepazīšanu, experimentu. BET, ievietošanu NETā šādu materiālu, un nosaukt to par albūmu, ... manuprāt, tā ir pārāk liela uzdrīkstēšanās, vai pašmērķis uz ''izsvilpšanu''! Katrā ziņā tā nav pareiza rīcība! Jāsāk būtu ar veiksmīgāko darbu izlikšanu - vienu, divus, minēt kādā veidā tas ir meikots (softs, instrumenti, utt.), kas par konceptu - mix, remix, parodija (ja izproti ko nozīmē parodija), savs gabals, coverversija, utt., kādā stilā to taisīji, lai komentētāji varētu izprast, jo nevienmēr reāli sanāk tas stils, kurā vēlējies to uzmeikot! Un visbeidzot, vokāls - tas arī ir savdabīgs instruments, kuru tāpat jāmāk pārvaldīt un pasniegt. Jebkuršs mūzikas meikotājs pie šā instrumenta ķeras (pārsvarā) kā pie pēdējā!
Ko lai saku, ... pirmos soļus esi spēris, tie ir tādi kādi ir ...

, bet bez tiem (iespējams) nevar būt nākamie! Izlemt, vai tos spert, vai nē, šobrīd būs jāizlem pašam!
Lai veicas!
