Varētu arī kaut ko nokomentēt, bet tad jautājumus jāuzstāda konkrētāk, tos sagrupējot, attiecinot par pašu skaņdarbu kā kompozīciju, skanējumu, aranžējumu, apstrādi, utt. Ir arī jāpiemin, kādam žanram/stilam skaņdarbs ir attiecināms, kādā kvalitātē ir augšupielādēta norādītajā resursā, kā arī, obligāti ir jānorāda kā ir tapis pats skaņdarbs, kādā vidē - dators/DAC, softs/DAW, apstrāde, hardware, utt.
Ceru, manu domu saprati. Pieturoties pie šāda izklāsta metodes, jau automātiski raisīsies diskusija, citādi var nesagaidīt neko, vai kādu repliku vienā vārdā.
OK, ņemot vērā to, ka nav zināms materiāla audio formāts/kvalitāte, apstrāde/kontrole, subjektīvi pakomentēšu dzirdēto, tikai par pašu skaņdarbu. Klausījos no norādītā resursa, uzstādot HD 720p, caur Lexicon Lambda ar Sony MDR-7509HD. Teikšu godīgi, skaņdarbs patika, pat atstāja vēlmi to noklausīties vairākkārt, un katru reizi sadzirdēju aizvien vairāk nianses, kuras slēpjas kopējā skanējuma ''putrā''! ''Putra'' tāpēc, ka izvēlētie instrumenti ir stipri līdzīgi pēc skanējuma, un viens otru pārklāj frekvenču spektrā, robežās no 800Hz - 3kHz. Piemēram, panflautas partiju pārņem solējoša ģitāra, kuru tembrālo skanējumu vajadzētu paņemt atšķirīgāku no panflautas, un panorāmas ziņā, tos katru izvietot savā kanālā, lai neskanētu viens otram virsū, vietās, kad skan kopā. Pa panorāmas kanāliem ir jāsavirza arī abas panflautas partijas, vietās, kur tās skan kopā. Principā, instrumenti un to skanējumu ir jāizvēlas vadoties pēc frekvenču spektrometra, un ja tie pārklājas, tad papildus tos izvietot pēc panorāmas, lai viens otram netraucētu, lai tos varētu sadzirdēt miksā.
To pašu var pateikt par basu. Esošās basa partijas tembrs pārklāj spektru no 70Hz - 220Hz, ar lielu kritumu ~ 120Hz - 150Hz. Pati basa partija ir monotoni vienāda visa skaņdarba garumā, kas to padara par klausītājam neinteresantu. Ieteicami būtu esošai partijai nomainīt skanējuma tembru, kas pārklātu 30Hz - 120Hz, un pievienot vēl vienu, aranžējuma ziņā dinamiskāku, interesantākiem ''pārgājieniem'' ar citu tembru, robežās 120Hz - 300Hz. Abas partijas pēc skanējuma jāsabalansē tā, lai tās viena otru papildinātu, un tām jāskan panorāmai centrā, jeb var paeksperimentēt, un tos nobīdīt viens pret otru lidz ~ 5% robežās. Nobeidzot par basu - nav labi ka skaņdarba beigās, klavieru akordi skan vienlaikus kopā ar to.
Vēl, ļoti traucē vienveidīgais ''trance'' arpedžiātors, kas tieši kā bass, nemainās visa skaņdarba skanēšanas laikā. Tur arī ir jādažādo ar kaut kādiem pārrāvumiem, savādākām sekvencēm, var pamēģināt izmantot kādu effektu vai filtra automatizāciju.
Skaņdarbā patika partiju daudzveidība, kā arī melodiskums. Ja pie tā piestrādātu, un savestu visu pareizi līdz galam, sanāktu ļoti perspektīvs un klausāms instrumentāls gabals! Tā turpini, vairāk konsultējies, un raugi, vairāk arī uzzināsi ko lietderīgu!
Tas īsumā būtu arī viss, no mana subjektīvā redzējuma. Lai veicas!
G.
|