Sveiki visapkārt!
Biju nedaudz salīcis zem gadu nastas, bet nu esmu atpakaļ ierindā. Festivāla
bildes jau ir salicis cīņubiedrs, velos tikai sniegt nelielu savu skatījumu uz lietām, jo redzu, ka vīri, kam pasaule beidzas līdz ar turntable malu, sāk sijāt
auzas 
.
Festivāla pārsteigums viennozīmīgi bija Ronans Hariss jau kā Modcom (aizstaigājiet uz myspace ievērtēt). Vīrelis uz pilnīgi analogiem sintezatoriem un bungmašīnām cilāja grīdu, ka vai asaras acīs sametās. "I'm still talking and you don't listening" - wow!! Nekā no šī vēl nevar dabūt iekš kāda nesēja, jo tā ir tikai totāla Live performance. Sarunas laikā izskanēja cerība, ka pēc kādiem pāris mēnešiem varētu būt CD, tad nu meklēsim.
Jaukā līmenī bija Icon of coil, tikai par playlisti vajadzēja biku padomāt lai būtu dievīgi, Diorama, Colony 5, nedaudz vīlos Solarfake, jo džeki noblieza 1:1 no CD, neradās koncerta izjūta. Pilnīga izgāšanās bija mans megapoints Assemblage 23, jo tur skaņu cilvēkus vajadzēja vienkārši noslīcināt blakus esošajā kanālā. Sintezatora nebija, vairākām dziesmām balsi atļāvās pieslēgt tikai kaut kur dziesmas vidū, ekvalaizera presets varēja iepriecināt tikai LaRocca "atsvaidzināto" jaunatni. Tā kā kopējais festivāla apskaņošanas līmenis bija ļoti augsts, šim kāzusam man nav pat sakarīga izskaidrojuma. Skaidrs, ka džeks no USA bija bez sava skaņinieka, bet nu vietējie pirms tam arī nelika domāt, ka pie pults ir apkopēja. Pārējās lietas bija tieši tik labas cik varēja gaidīt - Blutengel, Nitzer Ebb u.c., kas priekš manis vairāk bija tikai fons.
Kopumā foršs fests ar kolorītu publiku (all in black and sexy), patīkamā gaisotnē. Kretinēja tikai dienasgaisma, viss vienmēr beidzās 23.00, bet nu Vācija jau ir politkorektuma megapole.