50 labākie modernās mūzikas ieraksti 2004.gada pirmajā pusē

Clouddead - ,,Ten"

Oklendas alternatīvā repa trio (Doseone, Why? un Odd Nosdam) otrajā un, pēc pašu teiktā - pēdējā albumā sastopami pārsteidzoši īpatnēji hiphopa eksperimenti, kas izpaužas gan pusčukstošās un pusdziedošās balss intonācijās, gan neprognozējamos skanējuma līkločos. Jau ar 2001.gada ierakstu mākslinieki apliecināja, ka ir viena no oriģinālākajām repa apvienībām pasaulē, arī ,,Ten" piedāvā gluži neticamu muzikālo fantāziju lidojumu, miksējot triphopu, hiphopu, indie popu un radot fantasmagorisku noskaņu vīzijas. ,,Hiphops postroka faniem" - tā diezgan precīzi šo ierakstu noraksturoja Drowned In Sound. Tam atliek piekrist, jo ,,Ten" nepieradinātā skaņu kombinatorika ikdienišķa hiphopa klausītāju varētu vienīgi sakaitināt. 

Liars - ,,They Were Wrong So We Drowned"

Karenas O (,,Yeah Yeah Yeah's" solistes) mīļotā drauga Engusa Endrjū vadītā apvienība ,,Liars" ar šogad klajā nākušo otro studijas albumu izraisīja varen pretrunīgas kritikas atsauksmes (Allmusic - 9/10, Dotmusic - 8/10, Q - 8/10, Pitchfork - 6/10, NME - 6/10, Billboard - 4/10, Rolling Stone - 2/10, Spin - 0/10), un nebūt nav grūti saprast, kāpēc. Ņūdžersijas mežos ierakstītais skaņu materiāls, kas veltīts 16.gs. pagānu reliģiskajiem rituāliem, sastāv gandrīz tikai no vieniem vienīgiem tribāliem ritmiem, aiz kuriem aizslēpušās nelielas postroka ietekmes. Kāds tur brīnums, ka žurnāls ,,Spin", piemēram, nosauca šo ierakstu par ,,neklausāmu". Tomēr man šķiet, ka šoreiz tieši albuma ,,neklausāmībā" slēpjas tā spēks un skaistums. Par grupas īpatnējo domas lidojumu liecina kaut vai septītā kompozīcija ,,Read The Book That Wrote Itself", kurā cita starpā skan nemitīga papīra skrāpēšana ar kādu rakstāmo. ,,Liars" nebaidās balansēt uz šaurās robežas starp abstrakto mākslu un diletantismu, tomēr viņiem pilnībā izdodas palikt pirmajā pusē. Ģeniāli. 

Carl Hancock Rux - ,,Apothecary Rx"

Ņujorkas dzejnieks un mūziķis Carl Hancock Rux, ko laikraksts ,,The New York Times" pirms desmit gadiem nosauca par vienu no nākamo trīsdesmit gadu potenciāli ietekmīgākajiem māksliniekiem, savā otrajā ierakstā kritiķus ,,noliek uz lāpstiņām" ar īpatnēju un gandrīz perfektu sintēzi starp soulu, džezu, blūzu, hiphopu, postroku un vēl vairākiem grūti atšifrējamiem žanriem. Ieraksts neizklausās kā vienkāršs urbāno stilu kokteilis, kādus mūsdienās var sastapt itin bieži (,,Outkast", ,,Kelis" un citi), jo Carl Hancock muzikālā valoda ir savdabīga un inteliģenta, turklāt savu artavu dod arī melnādaino tradīcijās (gospeļi, spiričueli) balstītais dziedājums, kas tīri subjektīvi mazliet atgādina Seal.

Adem - ,,Homesongs"

Adem, jeb pilnā vārdā - Adem Ilhan, ir viens no post rock/indie electronic trio ,,Fridge" dalībniekiem, starp kuriem ir arī labi zināmā Kjierana Hebdena (,,Four Tet") vārds. Viņš realizējis pavisam citādas - folk un lo-fi apgarotas akustiskas mūzikas lielisku albumu, ierakstoties moderno dziesminieku garumgarā saraksta augšējās rindās. Ieraksts ir izjusts un smalks gan muzikāli, gan vokāli, un nedalītu kritiķu atzinību pasaulē saņem pelnīti. 

The Bad Plus - ,,Give"

Džeza pūristus šis ieraksts varētu kaitināt ar savu šķietamo haotiskumu un straujo dinamiku, tomēr neviens nevarēs noliegt, ka ASV grupas ,,The Bad Plus" otrajā ierakstā ,,Give" sastopamas absolūti neordināras instrumentācijas trīs ārkārtīgi meistarīgu un virtuozu mūziķu - Ethan Iverson (klavieres), Reid Anderson (bass) un David King (bungas) izpildījumā. ,,Bad Plus" neslēpj simpātijas pret rokmūziku (reiz grupa ieguva atpazīstamību ar ,,Nirvana" slavenā grāvēja ,,Smells Like Teen Spirit" džeza versiju, savukārt šeit kā pēdējā izskan ,,Black Sabbath" ,,Iron Man" koverversija), acīmredzot tas arī ir galvenais iemesls grupas post-bop skanējuma vitalitātei un enerģiskumam.

Patrick Wolf - ,,Lycanthropy"

Tikai 20 gadu vecais īru dziesminieks Patriks Volfs izvēlējies nebrist sava slavenā tautieša, iespējams, patlaban spēcīgākā pasaules dziesminieka Demjēna Raisa pēdās, tā vietā Volfs ar laptop sintezatoru un citu elektronisko mūzikas ierīču palīdzību rada interesantu triphopa ritmu un sintpopa iezīmju (kādā kompozīcijā Volfs stipri izklausās pēc Deiva Gahana) saplūdi ar čellu, akustisko ģitāru, mutes harmoniku un citu folkinstrumentu skaņām. Rezultāts sanācis ļoti interesants un oriģināls, turklāt arī mūzikas emocionālās krāsainības spektrs šeit svārstās no dedzinošām skumjām līdz pat sakāpinātam dramatismam.