ALANIS MORISSETTE "So-Called Chaos" (7/10)
ALANIS MORISSETTE
"So-Called Chaos"
(Maverick)

---------------------------------------------------------------------
Kanādas mūzikas industrija maija nogalē acīmredzot sasparojusies apgādāt ar muzikālo barību dažādu vecumu klausītājus, kas īpaši iecienījuši sieviešu kārtas ģitārmūzikas izpildītājas - kamēr Avril Lavigne ar savu jauno ierakstu rūpējas par tīņu auditorijas labsajūtām, viņas pieredzējušākā kolēģe Alanis Morisette savā piektajā albumā dzied mazliet vecākiem cilvēkiem.
Plate sākas ar dziedātājai izteikti raksturīgiem hītiem ar melodiskiem, poproka ģitāru piesātinātiem piedziedājumiem, atgādinot viņas iepriekšējā albuma lielāko grāvēju "Hands Clean". Tieši "Hands Clean" uzbūves formulu Morisette šeit bieži izmanto arī turpmāk, taču tas nenozīmē, ka viņa neatļaujas nekādas "novirzes no normas". Kādā dziesmā pārsteidz indiešu stīgu instrumenta sītaras iespēles, kādā citā gaumīgas elektronikas piedevas. Morisete neliekuļo un izskatās, ka nedzenas ne pēc slavinošām kritiķu recenzijām, ne pārdotiem albumu miljoniem. Albumā nevar saklausīt pārspīlētus centienus modernizēties, bet gan pieklājīgi producētu, pirms vairākiem gadiem aktuālu ģitārpopu, kurā māksliniece būvē savu emociju pasauli godīgi un tikai tā, kā viņa to prot - ar savu dziesmu rakstīšanas tehniku, savu balsi un savu attieksmi.
Kopumā albumu ir ļoti patīkami klausīties, tas ir enerģisks un atsvaidzinošs kā pazemes avota ūdens malks. Katrā ziņā Morisetes tipa sieviešu rokdziedātāju, kas kādreiz bija diezgan ievērojamā daudzumā, šobrīd uz pasaules popskatuves, manuprāt, pietrūkst.
Popcorn, 14.06
