ALBUMU APSKATS #1/2003

Mikseris.LV albumu apskats - turpmāk katru nedēļu par 3-5 jauniem un aktuāliem albumiem.

Šoreiz: The Chemical Brothers, Lene Marlin un Magnet.

THE CHEMICAL BROTHERS --- "Singles 93-03" (Astralwerks/Emd)

  Par to, ka The Chemical Brothers klubu mūzikā ir apmēram tas pats, kas, piemēram, Pink Floyd rokmūzikā, šķiet, jau sen vairs nevienam nav nekādu šaubu. Toms Roulends un Eds Saimonss taču bija vieni no tiem, kas 90.gados radīja apvērsumu klubu mūzikā, sintezējot elektroniku ar ģitārskaņām un galu galā izveidojot paši savu unikālo skaņu, kas pierādīja, ka klubu mūzika var būt klausāma un baudāma, arī sēžot mājās pie rakstāmgalda, ne tikai lēkājot klubos. Kopā ar saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem, piemēram, The Prodigy vai Primal Scream, The Chemical Brothers pirmo reizi kopš Bila Heilija un Elvisa Preslija laikiem, kad roks vēl saucās rokenrols un bija dejojams, atkal pārvērta deju zāles rokkoncertos un otrādi. Tiesa, pašiem "ķīmiskajiem" tas varbūt bija mazāk raksturīgi kā pieminētajiem The Prodigy un Primal Scream, un dueta daiļrades galvenā atšķirība bija tāda, ka viņu mūzikas pavadījumā varēja ne tikai pilnasinīgi izlēkāties deju zālēs (vai rokkoncertos), bet arī sapņot. Protams, tas, kas kādreiz bija revolūcija, tagad ir ikdiena, jo labām idejām nekad netrūkst sekotāju, taču aizmirst, kurš to visu izdomāja, būtu noziegums. Tāpēc arī "brāļi kemikāļi" savā 10 gadu jubilejā ir klāt ar singlu izlasi, lai mums to atgādinātu. Šeit atradīsit tādas 90.gadu klubu himnas kā "Block Rockin' Beats" un "Hey Boy Hey Girl" un atradīsit arī divas jaunas dziesmas, no kurām viena ir visai dīvains (bet tāpēc vismaz pāris klausīšanās reizēm interesants) sadarbības projekts ar Flaming Lips vokāla īpašnieku Veinu Koinu. Lai gan lielākā daļa albuma skaņdarbu, atsevišķi ņemot, ir tikai slavējami, kopumā izlase tomēr nerada ne grandiozuma, ne svētku vai laba baudījuma sajūtu, un pirmajā mirklī grūti pat pateikt, kāpēc. Iespējams, ka "ļaunuma sakne" ir nepareiza skaņdarbu izvēle. The Chemical Brothers daiļrade dažādos laikos tomēr ir pārāk kontrastējoša, lai draudzīgi rastu kopīgu valodu vienotā veselumā. Izlase iesākas ar grupas sākotnējo, vairāk uz klubiem orientēto big beat skaņu, taču, piemēram, gluži vai par simfoniju nosaucamā "The Private Psychedelic Reel" uzreiz "izlec ārā" no šī konteksta un prasīt prasa turpinājumu "Got Glint" vai "Dream On" stilā. "Singles 93-03" it kā hronoloģiski precīzi ilustrē The Chemical Brothers daiļradi, taču labo ideju sabojā tas, ka izlases sastādītāji nav rēķinājušies ar nesaskaņotības faktoru un albums izklausās kā brutāls samaisījums jeb kā ēka, kuras pirmais stāvs ir būvēts no koka, otrais - no ķieģeļiem, bet trešais - no dzelzsbetona konstrukcijām. Šāda ēka ilgu mūžu nedzīvotu, tāpat kā šī izlase manā CD atskaņotājā. Tad jau labāk vēlreiz paklausīties katru no vecajiem albumiem atsevišķi. Šo recenziju apzināti iesāku ar tik garu vēstures atkāpi, jo tā diemžēl ir primārais, kāpēc šo izlasi tomēr cienīt.   

VĒRTĒJUMS: * * * * * * * - - -    

Lene Marlin --- "Another Day" (Virgin)

  Kad 1995.gadā 15 gadu vecajai Lēnei Mārlinai vecāki Ziemassvētkos uzdāvināja ģitāru, viņi, protams nevarēja ne iedomāties, ka jau pēc 3 gadiem aizrautīgā meitene sacerēs dziesmu, kas kļūs par visātrāk pārdoto singlu Norvēģijas vēsturē. Šī dziesma saucās "Unforgivable Sinner", un tā bija tikai sākums Lēnes galvu reibinošajiem panākumiem turpmāko divu gadu laikā visas Eiropas mērogā. Taču šobrīd situācija ir stipri mainījusies, un to, ka akustiskas popdāmas vairs nav sevišķā cieņā (Daido ir izņēmums), pierāda kaut vai Natālijas Imbruglijas izgāšanās ar "pārmarinēto" atgriešanās albumu "White Lilies Island" pērn. Un tā nu arī Mārlinai atliek dziedāt vienīgi dzimtenes auditorijai, lai gan, noklausoties "Another Day", dažbrīd šķiet, ka viņa vispār to dara vienīgi sev... Nē, šeit es pat nedomāju dziesmu tekstu personiskumu, bet gan tieši albuma muzikālo pusi, kas apliecina to, ka Mārlina nealkst pārmaiņu un attīstības, viņai pietiek ar profesionāli iespēlētu un aranžētu, taču ārkārtīgi vienkāršu un iepriekšparedzamu pavadījumu savām melodijām un tekstiem. Gandrīz visas albuma dziesmas skaņas ziņā ir praktiski vienādas, vijoļu un klavieru minora akcentu atrašanās vietas jau pēc pirmajām pāris dziesmām kļūst tik nepiedodami skaidras, lai to vieglā atminēšana klausītājā radītu sajūtu, ka kāds viņam risināšanai priekšā pagrūdis bērniem domātu krustvārdu mīklu. Glābējs nav bijis arī U2, Travis un The Cure producents Maikls Hedžs, kas albuma skanējumā nav iemetis nevienu pašu "rozīnīti", tikai pulējis skaņu tiktāl, ka noberzis tai pēdējo krāsu, tādējādi padarot ierakstu vēl garlaicīgāku. Vienīgais izņēmums ir dziesma "Fight Against The Hours", kur līdzšinējās akustiskās ģitāras funkcijas pēkšņi pārņēmusi basģitāra, līdz ar to radot patīkamu pārmaiņu sajūtu, kas citādi jau žāvāties sākušajam klausītājam vismaz neļauj aizmigt pavisam. Protams, protams, šeit ir arī nepastrīdamas pozitīvas lietas, piemēram, Lēnes Mārlinas skaistā balss un albuma jaukā un izturētā noskaņa, taču Lene Marlin' 2003 nav ne par kapeiku labāka par Lene Marlin' 98. Un tas jau ir skumji...

VĒRTĒJUMS: * * * * * - - - - -    

MAGNET --- "On Your Side" (Phantom)

  Es nezinu, kā šim pasaku varonim ir izdevies transformēties mūsu vidū un turklāt vēl piedabūt Warner Music izdot savas aizpasaules vīzijas kompaktdiskā, taču es zinu, kāpēc viņš to izdarījis. Magnet ir klāt, lai atdzīvinātu mūsos to nesamaitāto un mitoloģisko pasaules uztveri, kas agrā bērnībā liek priecāties un jūsmot par katru sīkāko lietu, katru ikdienišķāko parādību. Kad saullēkts ir laime, nevis nīgrs atgādinājums, ka atkal jādodas vienveidīgi apnicīgajās dienas darīšanās... "On Your Side" ir hipnoze, kas atgriež klausītāju laikā, kad viņa sajūtu gamma bija piecreiz krāsaināka un spēcīgāka - bērnībā.

Lai gan šajā gadījumā man šķiet pat mazliet nepieklājīgi to rakstīt, Magnet īstajā vārdā sauc Īvens Johansens, viņš ir Norvēģijā dzimis dziesminieks, kas dzīvo romantisko un neatkarīgo mūziķu paradīzē Skotijā, un šis te gan ar izcilo formu (vizuālo dizainu), gan izcilo saturu (mūziku) apveltītais ir viņa otrais albumspēc 2000.gadā izdotā "Quiet&Still".

Jau rakstīju par "On Your Side" brīnišķīgo noskaņu, taču arī muzikāli Magnet ir ārkārtīgi pārliecinošs un, galvenais, apbrīnojami daudzveidīgs. Piemēram, albuma otrajā kompozīcijā "Last Day Of Summer" viņš fascinējošā harmonijā sajauc kopā polifoniju, kas atgādina mikroskopisku Ziemassvētku zvaniņu skaņas, ritma piesitienus, kas pārtop senlaicīga sienas pulksteņa tikšķoņā ar alternative country manierē iespēlētu akustisko ģitāru, taču beigu beigās vistuvākās asociācijas rada ar pavisam cita stila izpildītājiem - Norvēģijas brīnumaino electro/acid jazz kolektīvu Jagga Jazzist. Turpinājumā ar dziesmu "Where Happiness Lives" Magnet dziļāk "iebrauc" folka laukā, taču jau nākamajā skaņdarbā "On Your Side" ar stīgām, klavierēm un joprojām nepazūdošo elektroniku pavisam sajauc galvu, tā arī nedodot atbildi, ar kuru no mūsdienu avangarda dziesminiekiem - Džesi Malinsu, Tomu Makrī, Deividu Greju, Benu Hārperu vai varbūt Metu Heilu Magnet lai salīdzina? Lai klausītājs vienreiz beigtu par to domāt, Magnet satriec viņa prātu pilnībā ar sekojošās dziesmas - "The Day We Left Town" ievadu, kas atgādina mūziku no 40.un 50.gadu retro filmām, turklāt papildinot to vēl ar elektroniski imitētām arfas skaņām, kas it kā aicina: "Šī mūzika nav jāanalizē, tā ir jāklausās!" Arī visu atlikušo ieraksta laiku Magnet iztur uzņemto tempu, lieliskas melodijas gremdējot bagātīgas, niansētas un oriģinālu ideju pārpilnas instrumentalizācijas mērcē, varbūt atsevišķi pieminamas vēl ir dziesmas "Lay Lady Lay", kuras autors ir neviens cits kā Bobs Dilans, un kuras iedziedāšanai Magnet palīgā pieaicinājis savulaik Mercury mūzikas balvai nominēto īru folkdziedātāju un dziesmu rakstītāju Gemmu Heizu, un pēdējā kompozīcija "Smile To The World" - īsta himna (adekvāti šādam albumam, protams), kas uzliek beidzamo punktu uz "i", lai klausītājs atzītu, ka tikko ir noklausījies ierakstu, kādu nākamoreiz dzirdēs varbūt tikai pēc gada.

REZUMĒJUMS. Īsi un skaidri - pēc Massive Attack "100th Window" šis ir otrais šīgada ieraksts, kam es, galvu liekot ķīlā, varu dot augstāko novērtējumu. 

VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * * *