ALBUMU APSKATS #2/2003

Mikseris.LV albumu apskats -  katru nedēļu par 3-5 jauniem un aktuāliem albumiem.

Šoreiz: Doc Powell, Spyro Gyra un Blank&Jones.

DOC POWELL --- "97th&Columbus" (Heads Up)

Ievērojamais Ņujorkas smooth jazz ģitārists un komponists Doc Powell savu talantu pirmoreiz apliecināja, jau sešu gadu vecumā iemācīdamies spēlēt elektrisko ģitāru, bet pusaudža gados viņš jau sniedza pirmos priekšnesumus Manhetenas džeza klubā Mikell, kura adrese tad vienlaicīgi ir arī šī diska nosaukums. Pēc skaita jau septītais mūziķa ieraksts iecerēts kā kopā sanākšana viņam un vēl vairākiem laikabiedriem, kuru muzikālās karjeras attīstībā svarīga nozīme ir bijusi minētajam klubam. 

Salīdzinot ar vienīgo pasaules mērogā plaši pazīstamo šāda stila ģitāristu Santana, ir jūtams, ka Doc Powell ģitāras spēle ir krietni maigāka un mierīgāka, taču noteikti ne mazāk meistarīga. Mākslinieks vienkārši necenšas pārlieku "uzbāzties" klausītājam ar savu virtuozitāti, jo dzirdīgas ausis to tāpat saklausīs. Lai gan daļā skaņdarbu Powell ģitāra tomēr nedaudz dominē pār pārējiem instrumentiem, tas nav traucēklis mūziķu harmoniskajai saskaņai, kas albumā jūtama ik uz soļa. Savukārt kompozīcijā "Let's Jam" Patrice Rushen pie klavierēm pat "uzdrošinās" stāties pretī Powell virsvadībai, epizodiski nodemonstrējot teju vai izcilas klavieru partijas, un žēl, ka šādi paņēmieni (instrumentu soloizgājieni) ierakstā nav biežāk pielietoti. Tas, manuprāt, nebūt netraucētu Powell līdera statusam, tikai padarītu ieraksta klausīšanos vēl aizraujošāku. No pārējām kompozīcijām vēl atzīmējamas ir pirmās divas un pēdējā - "What's Going On", kur kā background vokālists ticis pieaicināts sens Doc Powell sadarbības partneris, slavenais "melnās" mūzikas dziedātājs Luther Vandross.

Kopumā "97th&Columbus" ir lielisks instrumentālās mūzikas ieraksts, kas veiksmīgi nojauc robežas starp smooth jazz, jazz rock un pierāda, ka arī pa šo ceļu var noklūt t.s. easy listening un chill-out mūzikas lauciņā.

VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * - -

SPYRO GYRA --- "Original Cinema" (Heads Up)

1974.gadā Bufalo dibinātais piecnieks Spyro Gyra, kas ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām džeza apvienībām, savā jaunajā albumā cenšas sekot laika garam, un pēc samērā tradicionālā funky/jazz ievadgabala "Bump It Up" jau otrajā skaņdarbā "Extrovertical" pārsteidz klausītāju ar supermodernām skaņām un šokējoši netipisku pieeju ģitāras un saksofona spēlei. Kāds mans paziņa to nosauca par "izcūkotu džezu", taču es šādam apzīmējumam nekādi nevaru piekrist - drīzāk tie ir veiksmīgi radošās attīstības meklējumi ar skatu nākotnē. Turpinājumā mūziķi gan šādus, eksperimentālus "izlēcienus" vairs pārāk bieži neatļaujas, taču to kompensē džeza raksturīgākā vērtība - improvizācijas. Albuma klausīšanos varētu salīdzināt ar laisku peldi Karību jūras (Spyro Gyra daiļradē plaši pārstāvēti šī reģiona mūzikas elementi) gaišzilajos, karstās saules spoži apspīdētajos ūdeņos, pilnībā ļaujoties viļņu (improvizāciju) varai ar patīkami satraucošu neziņas sajūtu, kurp tie galu galā aizvedīs. Ar to es gribu teikt, ka "Original Cinema" mūzikas noskaņa ir ārkārtīgi gaiša un jauka, reti gadās dzirdēt tik atslābinošu, pozitīvu un izklaidējošu mūziku. Sākot ar ceturto, visas albuma kompozīcijas perfekti saplūst vienā veselumā, un albums paskrien garām kā netverams baudas un bezrūpīgas dzīves mirklis. Atbilstoši tam, pēdējā kompozīcija "Flashback" ir nedaudz skumīga, it kā brīdinot, ka albums tūdaļ beigsies, un atkal būs jāatgriežas pie ikdienas rūpju un problēmu šķetināšanas. Taču ik pa laikam, kad atkal sagribēsies tā pa īstam aizmirsties, klausītājs jau zinās, pēc kura diska pastiept roku!

VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * - -

BLANK&JONES --- "The Mix Vol. 2" (Gang Go/Wea Records)

Piet Blank un Jaspa Jones ir dīdžeju duets, kas jau vairākus gadus ar labiem panākumiem darbojas Vācijas klubu apritē, nereti "ielienot" arī topos. Remiksus pie viņiem savulaik pasūtījuši tādi klubu pasaules dūži kā Moby, Mauro Picotto un Fragma, un acīmredzot tas puišus iedrošinājis sākt izdot kompilācijas ar mīļākajiem skaņdarbiem no saviem labākajiem dīdžejsetiem. "The Mix Vol.2" ir jau otrais šāda veida ieraksts, kurā abi dīdžeji apkopojuši kaudzi ar šeit pārsvarā neko neizsakošiem izpildītāju vārdiem vienā non-stop miksā, un, to noklausoties, tā arī nekļūst skaidrs, vai Blank&Jones gaume patiešām ir tik bezkrāsaina, vai arī es pats esmu nelga, klausīdamies šo disku miera pozā un skaidrā prātā. Jo alkohola vai narkotiku "žvingulī", kādā - nebūsim naivi -, atrodas lielākā daļa diskotēku (vismaz Latvijā) apmeklētāju, tas viss droši vien skan daudz "kaifīgāk" un interesantāk. Bet, ja neesat no tiem, tad atļaušos stipri pašaubīties, vai Blank&Jones diskotēka būtu jums tā jēdzīgākā vieta. Tāpēc, ka "The Mix Vol. 2" dzirdamais pārsvarā ir ļoti vienveidīgs un bezgala tipisks klubu skaņas materiāls, kas stāv tikai nedaudz augstāk par elementāro "bum-bum". Programmētie house ritmi albuma gaitā ir praktiski konstanti, mazliet mainās vienīgi trance skaņas pasāžas, bet kopumā vienu kompozīciju no otras var atšķirt, tikai cītīgi sekojot līdzi uz displeja notiekošajam. Kā jau vienmēr, pastāv arī izņēmumi, un šeit par tādiem varētu nosaukt Chicane "Love On The Run" pašu "namatēvu" remiksā, Mr. Sam vs. Tim Coltrane PTS The Tribute "One More Day", un, iespējams, vēl kādu gabalu, kas vismaz uz mirkli klausītājam liek saausīties un ieinteresēties par viņa CD atskaņotājā skanošo, taču kopumā disks ir megagarlaicīgs. Tas varētu noderēt vienīgi slinkiem dīdžejiem zema līmeņa lauku diskotēkās - lai pašam nav "jāpiņķerējas" ar miksēšanu, tad šeit ir jau gatavs materiāls, ko uzlikt, sak, "lai tā tauta kratās vesela", un pašam tikmēr aiziet nosnausties. Citu pielietojumu šim albumam nudien ir grūti iedomāties.

VĒRTĒJUMS: * * * - - - - - - -