ALBUMU APSKATS #3/2003

 Mikseris.LV albumu apskats - katru nedēļu par 3 jauniem un aktuāliem albumiem. Šoreiz: Muse, Iļģi un Skyforger.


 


MUSE --- "Absolution" (Mushroom Records)


musex09x10x03.jpg Cilvēcei allaž ir paticis dzīvot pasaules gala priekšnojautās, un Muse to lieliski apzinās. Viņi ir patiešām izcili meistari šādas noskaņas radīšanā, un pēc "Absolution" klausīšanās vēlā vakara stundā neizbēgami šķiet, ka nākamajā rītā noteikti notiks globāla katastrofa. Ja iepriekšējais grupas albums līdzinājās skaņu celiņam vienīgā šādas katastrofas rezultātā uz Zemes dzīvā palikušā cilvēka izmisuma ārprātam, ko rada nežēlīgā apziņa, ka visu atlikušo mūžu būs jānodzīvo vienatnē šajā iznīcinātajā pasaulē, tad "Absolution" it kā ir šī stāsta turpinājums - pēdējais cilvēku rases pārstāvis ir samierinājies ar likteni un dzīvo mirušajā pasaulē, brīžiem neprātā ārdoties, brīžiem ieslīgstot bezcerības skumjās un depresijā. Pārsātinātais dramatisms, kas tiek panākts ar Metjū Bellamija stiklus plēstspējīgo balsi un grupasbiedru ekspresīvo instrumentu spēli, joprojām ir Muse firmas zīme. Viņi nežēlo ne sevi, ne klausītājus, rezultātā atkal radot briljantu, kas jau tagad droši ievietojams pasaules popmūzikas klasikā.


Taču, abstrahējoties no jau pazīstamajām Muse vērtībām, kuras, lai cik arī brīnišķīgas nebūtu, tomēr vairāk vai mazāk ir "izgaršotas" jau iepriekšējos grupas ierakstos, svarīgi ir pajautāt, vai Muse šeit spēj piedāvāt ko jaunu. Jāsaka, ka spēj gan. Interesanti, ka "Absolution" nebūt neiepatīkas ar pirmajām klausīšanās reizēm - skanējuma blīvums šķiet pārspīlēts un brīžiem Muse it kā atgādina zirnekli, kurš pats sapinies sevis austajos tīklos. Tomēr, ja klausītājs nezaudē pacietību un klausās "Absolution" vismaz septiņas reizes, tad kļūst skaidrs, ka pirmais priekšstats šoreiz ir izrādījies maldīgs, un pamazām vien atklājas "Absolution" krāšņā skaņas ainava.


Pirmā atšķirība no iepriekšējiem Muse ierakstiem - šeit ir sastopamas vairākas lēnas, sērīgi mierīgas un mazāk ekspansīvas, tomēr skaistas dziesmas. Mijiedarbībā ar enerģiskajiem gabaliem tās rada klausītājā pat plašāku emocionālo izjūtu spektru nekā "Origin Of Symmetry" gadījumā, vienīgi sākotnēji pie tā varbūt ir nedaudz grūti pierast. "Absolution" priecē arī ar to, ka mūzikas kāpinājumu un kulmināciju vietas vairs nav tik viegli paredzamas - Muse ir uzlabojuši dziesmu kompozicionālo uzbūvi, padarot to neprognozējamāku un interesantāku. Skanējumā galvenās lomas arvien ieņem klavieres un ģitāras, kas pārmaiņus tiek lietotas gan kā "atsvars" Bellamija griezīgajai balsij, gan kā tās pastiprinātājs. Turklāt  instrumentu spēle šeit ir komplicētāka un mākslinieciskāka, apliecinot Muse progresu arī šajā ziņā, tikmēr škietami neatņemamo psihodēlijas ieroci - elektroniku grupa pielieto minimāli - tikai tur, kur tas ir patiešām iederīgi. Kā jauninājums Muse skaņas materiālā jāatzīmē dziesmās "Butterflies And Hurricanes" un "Blackout" izmantotie stīgu instrumenti, kas komplektā ar virtuozo klavierspēli ieved teju vai akadēmiskās mūzikas gaisotnē. Diemžēl mūziķi pārsteidzīgi atteikušies no ērģeļu pielietojuma - tās grupas daiļradei piestāvēja itin labi. Protams, aizvien nav ierūsējusi arī Muse spēja sacerēt apbrīnojamas, "sirdi ārā raujošas" melodijas, un kopumā "Absolution", ko pat grūti nosaukt par popmūziku, ir pamatīgi nostrādāts un izsmalcināts ieraksts, kas, atklājoties pēc vairākām klausīšanās reizēm, ir spējīgs inteliģentā veidā saplosīt ikviena labas mūzikas pazinēja dvēseli. Ar šo albumu Muse ir nostādījuši sevi vienādās kvalitatīvajās pozīcijās ar Coldplay un Radiohead, dodot spēcīgu pamatu visas pasaules melomānu strīdiem, kura no šīm trim tad ir labākā britu rokgrupa, jo Elbow, Doves, Blur un Placebo, manuprāt, tomēr spēlē vienu gradācijas pakāpi zemākā līgā, par Stereophonics, Travis vai Starsailor nemaz nerunājot. Piedāvāju arī Mikseris.LV lasītājiem pastrīdēties par šo jautājumu (skat. zemāk).


VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * * *


vāciņa dizains: 8


IĻĢI --- "Kaza Kāpa Debesīs" (Upe)


cd_kaza_s.jpg Pieņemu, ka mūsu senču senči būtu pamatīgi pārsteigti, izdzirdot, kā viņu sacerētās tautasdziesmas izklausās 21. gadsimtā. Savā jaunajā albumā, kurš ar nelielu nokavēšanos nonācis arī Miksera mūzikas vērtētāja rokās, Iļģi, kā jau allaž, māca mūs iemīlēt nacionālo folkloru, paskatoties uz to pavisam citām, modernā cilvēka acīm. Un tas ir svētīgs darbs, jo varētu dibināt desmitiem organizāciju, kas bez rezultātiem stāstītu sabiedrībai, cik svarīgi ir saglabāt tautas vēsturisko kultūru, taču pietiek tikai noklausīties kādu no Iļģu albumiem, lai katrs to saprastu pats. Protams, ja vien šis "katrs" nenobīsies no tā, ka, piemēram, albumā "Kaza Kāpa Debesīs" viņš izdzirdēs arī tādus "zvērus" kā dūdas, kokles, ģīgu un vargānu. Salīdzinājumā ar Iļģu 2000.gada albumu "Sēju Vēju", jaunā albuma ierakstā grupa vairāk akcentē basa skaņas, kuras kopā ar bungām un ritmiski pulsējošu akustisko ģitāru veido pamata fonu, uz kā izpausties pārējiem instrumentiem. Turklāt mūziķi spēlē ar bagātīgu izdomu un aizrautību, tāpēc baudāma šeit ir gan katra instrumenta spēle atsevišķi, gan visu kopīgi veidotās skaņu mozaīkas. Ieraksts ir ļoti interesants arī ar to, ka tajā nekas neatkārtojas - katra dziesma pārsteidz ar kaut ko citu. Stilistiski Iļģi joprojām veiksmīgi balansē starp folk un rokmūziku, taču šoreiz viņi to dara vēl izteiktāk un savā ziņā interesantāk. Albumā apmēram desmit vietās atskan vai nu rokam raksturīga bungu partija, vai spējš basģitāras uzrāviens, un klausītājs uz mirkli jau notic, ka tautas mūzikai tūdaļ nāksies pamāt ardievas uz visiem laikiem, taču tūdaļ atkal viss nostājas savās vecajās vietās. Kopumā "Kaza Kāpa Debesīs" ir muzikāli piepildīts un profesionāli noslīpēts albums it visos komponentos, un meklēt "caurumus" Iļģu rūpīgi noadītajā, tautiski rakstainajā "segā" ir bezcerīga nodarbe. Tad jau labāk paņemt un ietīties šajā segā, lai nenosaltu no masu medijos pārsvarā sastopamās mūzikas vienveidības un garlaicīguma.


VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * * -


vāciņa dizains: 5


SKYFORGER --- "Pērkoņkalve" (Folter Records)


thunderforge.jpg Paradoksāli, bet viena no kvaliatīvākajām latviešu grupām Skyforger pašu zemē ir pazīstama pat šaurākā cienītāju lokā nekā ārzemēs, kur "debesu kalēji" jau sen ir izpelnījušies gan kritiķu, gan smagā metāla auditorijas atzinību. Atliek vien palasīt ļaužu komentārus gigantiskajā interneta CD veikalā Amazon.com par grupas iepriekšējo albumu, lai par to pārliecinātos (piemēram, Tumsas vai Ozola ieraksti Amazon dzīlēs vispār nav atrodami). Latvijā situācija ir pretēja - "Pērkoņkalve", kas ir Skyforger ceturtais albums, pārdošanā ir pieejama vienīgi Gailītis-G ierakstu tirdzniecības vietās, un arī tas vēl ir pozitīvs iznākums, jo no neoficiāliem avotiem nācies dzirdēt, ka sākotnēji bijis paredzēts Latvijā izplatīt tikai 150 "Pērkoņkalves" eksemplārus - ar grupu saistīto cilvēku un uzticīgāko fanu lokā. Lai cik arī skumji tas nebūtu, šeit viņi nevienam citam laikam tiešām nav vajadzīgi...


Manuprāt, šim diskam tomēr piemīt divi būtiski trūkumi. Lai gan nekādi nevēlos apgalvot, ka teksti "Pērkoņkalvei" būtu slikti, tomēr jūtams, ka Skyforger ar lielāku iedvesmu padodas dziedāt par kara un cīņas tematiku, nevis dabas norisēm un pagāniskās filozofijas rituāliem. Turklāt cīņas motīvi ir arī piemērotāki viņu smagajai mūzikai, un kombinācijā ar to ir spējīgi radīt spēcīgus dvēseliskos pārdzīvojumus, ko "Pērkoņkalvei" diemžēl izdodas izdarīt tikai epizodiski. Otrs mīnuss - jaunais albums ir krietni nemelodiskāks par iepriekšējo. Citādā ziņā Skyforger muzikālā kvalitāte gan nekur nav zudusi - grupa joprojām spēlē bijību iedvesošu black metālu ar interesantiem etnomūzikas iestarpinājumiem, kuru skaits šoreiz ir palielinājies (starp citu, vēl pēc "Pērkoņkalves" veikalos ir nonācis Skyforger "tīrās" folkmūzikas ieraksts). Vienīgais - skanējums ir kļuvis nedaudz lēnāks un mazāk dinamisks, kas, atklāti sakot, ir vēl viens faktors, kas "Pērkoņkalvei" nerunā par labu. Galarezultātā tā tomēr atpaliek gan no Skyforger, manuprāt, spožākā ieraksta "Latviešu strēlnieki", gan no viņu otrā albuma "Kauja Pie Saules" - atpaliek gan emocionālā sprieguma, gan interesantuma ziņā. Lai "debesu kalējiem" nākamoreiz atkal veicas labāk! 


VĒRTĒJUMS: * * * * * * * - - -


vāciņa dizains: 9