ALBUMU APSKATS #4/2003

Mikseris.LV albumu apskats - katru nedēļu par 3 jauniem un aktuāliem albumiem. Šoreiz: Iron Maiden, Siobhan Donaghy un Ladybird.

IRON MAIDEN --- "Dance Of Death" (Sony)

Mūzikas apskatnieki, rakstot par Iron Maiden, parasti to dara ar mazāku godbijību un cieņas atdevi nekā, piemēram, Led Zeppelin, Deep Purple, The Doors vai Pink Floyd gadījumos. Manuprāt, tas ir nepareizi, jo Iron Maiden vieta vēsturē noteikti nav necilāka kā pieminētajiem gigantiem. Protams, Black Sabbath bija pirmie, kas no diženā rokmūzikas ozola atšķēla vareno metālmūzikas atzaru, savukārt Iron Maiden bija vieni no galvenajiem, kas heavy metal padarīja tādu, kādu mēs to pazīstam vēl šodien. Nemaz nerunājot par viņu ieviestajām instrumentalizācijām, kas līdz tam metālā neeksistēja, par solista Brūsa Dikinsona vokālu, kas vispār ir viens no spēcīgākajiem visā rokmūzikas vēsturē, un par to, ka, pateicoties Iron Maiden, pasaule vēlāk iepazina arī neskaitāmas citas lieliskas grupas, sākot no Metallica un Manowar un beidzot ar Falconer. Tas, ka Iron Maiden apbrīnojamā kārtā ir spējuši visu šo gadu laikā saglabāt arī plašas publikas interesi par sevi (piemēram, "Dance Of Death" pirmais singls "Wildest Dreams" britu topā "pārsita" pat Metallicas "St. Anger" rezultātu), ļaunām vai nezinošām mēlēm liek runāt - redz, Iron Maiden esot komercgrupa. Viņi paši par to tikai pasmejas, un, ieturot savas mūzikas galvenās vadlīnijas, ir pacentušies radīt albumu, kas no iepriekšējā, 100% perfektā "Brave New World" atpaliek tikai nedaudz. Iron Maiden raksturīgākās vērtības arī šeit nav zaudējušas savu kvalitāti - Dikinsona balss aizvien ir "gaisa trauksmes sirēna", un prasme tikt galā ar 3 soloģitārām vienlaikus, kas grupas mūzikai piešķir ārkārtīgas noslīpētības pieskaņu, "nebuksē" joprojām. Lai cik arī dīvaini tas nebūtu, "Dance Of Death" "Ahilleja papēdis" jāmeklē tik subjektīvā vērtēšanas kritērijā kā melodijas, kuras šeit vietām šķiet kā neliels dažu "Brave New World" melodiju "atgremojums", citur atkal pārāk "parastas", līdz ar to maķenīt ir zaudējusi Iron Maiden "jaunās pasaules" pārdabiskā noskaņa. Jauninājumu cienītājiem - 4 dziesmās grupas skanējumā lieliski iekļāvušās arī stīgas.

Iron Maiden nepārtrauktā muzikālā augšupeja līdz ar šo albumu gan ir apstājusies, taču nekas cits arī nevarēja notikt - "Brave New World" bija tradicionālā heavy metal griesti, un, ticiet man - augstāk par griestiem uzlēkt nav iespējams! Iron Maiden ir pelnījuši cieņu par to, ka, labi apzinoties šo faktu, viņi tomēr nav "izkūkojuši prātu", piemēram, mēģinot savā mūzikā iepīt elektroniku, forsējot stilu robežas vai izdarot ko citu tikpat stulbu un viņiem nepiedienīgu.

VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * * - 

vāciņa dizains: 8

Siobhan Donaghy --- "Revolution In Me" (Wea)

Meitene, kas izvēlējās slavas kalngalus un naudas kaudzes nomainīt pret radošo brīvību. Skaists stāsts. Par to, vai tas ir arī patiess, ļauj spriest šajā albumā dzirdamais.

Kamēr Sugababes jau atkal "ganās" pa čārtu virsotnēm, grupas bijusī dalībniece Siobhana Donegija laiž klajā disku, kas patiešām ir piepildīts ar ļoti atšķirīgu popmūziku no tās, ko pierasts dzirdēt it visur. Šeit neatradīsiet saldas un lipīgas melodijas simtkārt atklausītos aranžējumos, bet sastapsiet meiteni, kas izmisīgi cenšas atbrīvoties no popa klišejām savas balss skanējumā, slīcinot to interesantā, netipiskā, brīžiem pat patētiskā muzikālajā pavadījumā. Eksperimentālas rotaļas ar elektroniku, sempliem un ritmiem uz klasiskā pop/rock stilā skanošu elektriskās, akustiskās ģitāras un sintezatoru fona, sākot no albuma starta pakāpeniski rauj arvien tumšākā noslēpumu pasaulē, līdz poproka fons jau ir pazudis pavisam, bet klausītājs izbrīnā konstatē, ka klausās pavisam ko citādāku, nekā bija gaidījis. Tās ir emocijas, ko varētu salīdzināt ar ceļotāja izjūtām brīdī, kad viņš attapies Sidnejas lidostā, kaut gan skaidri zina, ka iekāpis lidmašīnā uz Ņujorku. Savukārt pēdējā dziesma "Iodine" eleganti atmodina no šī jaukā sapņa, ko gribas izsapņot vēl un vēl.

Ļoti interesants, inteliģents un atzīstams albums. Revolūcija ne tikai Siobhanā Donegijā, bet lielas klausītāju intereses gadījumā tā varētu kļūt par revolūciju arī pasaules popmūzikā. Kamēr uz tādiem brīnumiem pats neceru, iesaku visiem tomēr noklausīties šo albumu. Lai saprastu, ka skaisti stāsti reizēm var būt arī patiesi.

VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * - -

vāciņa dizains: 6

LADYBIRD --- "Nightvision" (Platforma Records)

Jau kopš Lindas Leen albuma "Let's Go Insane" mums ir skaidrs, ka Latvijā var tapt Eiropas līmeņa popmūzika. Taču, ka tas vien vēl negarantē starptautiskus panākumus, mums kā nepielec, tā nepielec!

Pagājušajā rudenī Ladybird Latvijas mūzikas dārziņā nokrita kā brīnumeņģelis no debesīm - jau dziedātājas otrajam radiosinglam par krietnām naudas summām tika safilmēts video Lielbritānijā, gada beigās "Dangerous To Me" bija okupējis vietējās radiostacijas un TV muzikālās pārraides, kā rezultātā ne viens vien zem deguna dudināja: "Damm, damm, damm, dubi dubi damm damm...", savukārt mūzikas biznesa vīri uzskaitīja veselu strīpu ar valstīm, kurās dziesma iznāks singla formātā. Tas viss beidzās ar 12.vietu kādas turku radiostacijas airplay topā... Kaut gan teorētiski iespējams, ka nekas vēl nav beidzies - pēc pēdējām ziņām, "Dangerous To Me" stobrs pavērsies Japānas virzienā, kas, kā zināms, ir viens no četriem lielākajiem pasaules mūzikas tirgiem. Atliek tikai žēli nopūsties, ka šāda domas oriģinalitāte nav apslēpta pašā ieraksta materiālā. Aktiv Music kārtējo reizi uzkāpj uz viena un tā paša grābekļa, cenšoties radīt pēc iespējas labāku kāda pasaulslavena ārzemju muzikālā prototipa pašmāju līdzinieku. Rezultātā varam Ladybird lepni saukt par Latvijas Kailiju Minogu vai Sofiju Elisu Bekstori, taču ārzemēs nevienam no tā ne silts, ne auksts. Bet "Nightvision" nepārprotama prioritāte ir tieši šīs ārzemes, jo Latvijā cilvēki krietni vairāk ciena citāda rakstura deju mūziku (A-Eiropa, Fors, Forte, utt.). Viss teiktais gan nemaina faktu, ka "Nightvision" ir pietiekami kvalitatīva mūzika deju grīdām un reizēm varbūt pat arī stacionāriem mājas apstākļiem (tiesa, nevienai citai no albuma kompozīcijām "Dangerous To Me" hita potenciāls gan nepiemīt), tomēr nākamajiem "pasaules iekarotājiem" es novēlu to mēģināt, par pamatieroci izvēloties oriģinalitāti, nevis skaistu reprodukcijas mākslu.

VĒRTĒJUMS: * * * * * - - - - -

vāciņa dizains: 3