ALBUMU APSKATS #9/2003
Šoreiz albumu apskatā par dažiem no pēdējā laika nozīmīgākajiem ierakstiem pasaules mērogā: Outkast, Kylie Minogue, Red Hot Chili Peppers, Pink un Alicia Keys.
OUTKAST
"Speakerboxxx/The Love Below"
(Arista)
---------------------------------------------------------
Outkast šobrīd kļuvuši par populārāko hiphopa formāciju pasaulē, ja skaitām kopā gan ierindas klausītāju, gan kritiķu domas. "Speakerboxxx/The love Below" jau pirmajā nedēļā Savienoto Valstu teritorijā tika iztirgots 509 000 eksemplāru, un arī nevienu negatīvu recenziju šim ierakstam sameklēt nekādi neizdosies.
Veidojot šo albumu kā dubultnieku, kur Big Boi pieder "Speakerboxxx", bet Andre 3000 - "The Love Below", kā arī ar savu izturēšanos veicinot baumas par grupas drīzu bojāeju, Outkast precīzi trāpīja mērķī, jo doma, ka šis varētu būt pēdējais slavenā Atlantas dueta ieraksts, iedarbojās kā spēcīgs kairinātājs ļaužu maciņu atvēršanai. Pārliecinājušies, ka albuma kopijas no veikalu plauktiem zūd pietiekami lielā ātrumā, Outkast noliedza visas baumas par savu šķiršanos un paziņoja, ka turpinās strādāt kopā vēl vismaz 3 albumu garumā... Tomēr milzīgo atzinību albums nav saņēmis tikai mārketinga viltību dēļ.
Patiesībā Big Boi un Andre izmantotie instrumenti un skaņrades avoti īpaši neatšķiras, tikai to pielietojuma veids, tāpēc nevar apgalvot, ka "Speakerboxxx" un "The Love Below" starpā pastāv milzīga plaisa. Vienīgi Andre šeit uzņēmies spēlēt mierīgā un nopietnā tipiņa lomu ("Hey Ya" un vēl daži gabali ir izņēmums), skitā "God" sarunājas ar Dievu un pārējā muzikālajā materiālā cieši draudzējas ar džezu un soulu, kamēr Big Boi nekautrējas klavieres nostādīt ierindā ar bungmašīnas bītiem "The Rooster" ritma veidošanā, kompozīcijā "Ghetto Musick" ātru tempu pantā šķietami neloģiski jaukt kopā ar lēnu, samplētu Aretha Franklin piedziedājumu, tajā pašā "The Rooster" iepūst trompetē tā, kā vēl nevienam nebija ienācis prātā, un darīt daudzas citas interesantas ēverģēlības, kas "Speakerboxxx" padara par dinamisku un aizraujošu piedzīvojumu (old school rap un funk atsauces tajā mazliet atgādina Morcheeba 2000.gada nesaprasto "Fragments Of Freedom").
Kopumā "Speakerboxxx/The Love Below" pilnībā salauž līdzšinējos priekšstatus par to, kas ir hiphops, liekot šim vārdam iegūt pavisam citu skanējumu. Gandrīz katrā kompozīcijā klausītājam jābūt gatavam uz kādu pārsteigumu, jo Outkast oriģinalitāte un humora izjūta spraucas ārā pa visām vīlītēm, bet viņu unikālais melodiskums nodrošina ierakstam ikviena simpātijas.
KYLIE MINOGUE
"Body Language"
(EMI)
----------------------------------------------------------
Manuprāt, pilnīgi tukšas un bezjēdzīgas ir mūzikas kritiķu nemitīgās pļāpas par to, kas šobrīd varētu būt pasaules popmūzikas karaliene, proti, vai tā joprojām ir Madonna, vai nu jau Spīrsa, Minoga, Pinka, utt. Šādas runas ir pārāk spekulatīvas, jo to nu nekādi nav iespējams objektīvi izmērīt, tāpat kā to, kas ir pasaules seksīgākā dziedātāja (arī šis tituls tiek piedēvēts Kailijai). Par Kailiju Minogu pilnīgi skaidrs ir vienīgi tas, ka viņa joprojām ir megapopulāra ("Slow" - #1 UK topā), un atradusi savu īpašo muzikālo nišu, kurā veiksmīgi darboties.
Šī niša ir 80.gadu disco un electro skanējums savienojumā ar mūsdienīgiem skaņu efektiem, kas rada īpatnēju abu dažādo laikmetu muzikālās sintēzes hibrīdu. Ar "Body Language" Kailija Minoga ir stipri attālinājusies no mūsdienu popam raksturīgās uzbūves formulas, jo aranžējums šeit ir krietni atšķirīgs un izsmalcinātāks, salīdzinājumā ar viņas iepriekšējiem ierakstiem. Skaņdarbu pamatā parasti ir grūvīga baslīnija, kas tiek "izpušķota" ar elektronisku sintētiku, visā stingri ievērojot secību, cikliskumu un mēra sajūtu. Līdzās minētajiem 80.gadu disco un electro citātiem šeit dažās dziesmās dzirdamas arī pēdējo gadu R&B un pop iezīmes, piemēram, "Red Blooded Woman" izklausās pēc Janet Jackson, Jennifer Lopez, utml. sakausējuma ar puišu grupām B2K, O-Town, Human Nature, (...). Patīkamu iespaidu atstāj producentu sastrādātās variācijas par tēmu "Minogas vokāls", liekot tā toņkārtai un intonācijām bieži mainīties (droši vien arī Minogas izklausīšanās pēc Madonnas singla "American Life" repa versijā dziesmā "Secret" nav nejaušība).
Kopumā "Body Language" ir pamatidejas ziņā interesants, varbūt pat mazliet revolucionārs ieraksts, tomēr līdz īstai labskanībai tam vēl pietrūkst.
PINK
"Try This"
(Arista)
----------------------------------------------------------
Kad pērnā gada rudenī Pink pirmo reizi nokļuva britu singlu topa 1.vietā ar "Just Like A Pill", likās, ka šāda mūzika viņai tiešām piestāv vislabāk, un, ka Ališa Mūra beidzot atradusi pareizo piegājienu pati sev. Tomēr ar "Try This" viņa atkal ir novirzījusies no veiksmīgi uzņemtā kursa, un... iegāzusies pamatīgā bedrē.
Lai gan arī "Try This" vadošo lomu spēlē ģitāras, no "Just Like A Pill" vai "Don't Let Me Get Me" noskaņām šeit vairs nav ne smakas. Pati Pinka sauc to par pankroku, un, kad mediju pārstāvji viņai "grūž acīs" albuma vājos komerciālos rādītājus, spītīgi atcērt, ka skaitļi viņai neko nenozīmējot. Lai gan "Try This" tapis sadarbībā ar kritiķu slavētās amerikāņu pankgruas Rancid un interesantā projekta Transplants dalībnieku Timu Ārmstrongu, bet pie bungām ticis nosēdināts pats Treviss Bārkers no Blink 182, likteņa ironija, ka par pankroku mēle ceļas nosaukt varbūt vienīgi devīto dziesmu "Try Too Hard", ko producējis nav vis Ārmstrongs, bet Pinkas iepriekšējā sadarbības partnere Linda Perija! Pārējais muzikālais materiāls drīzāk norāda ska virzienā, skaidri dzirdamie mēģinājumi atdarināt žanra lielmeistaru No Doubt 2000.gada ierakstu "Return Of Saturn" sākumā izraisa neizpratni, pēc tam - smieklus un žēlumu. Galīgo spriedumu albumam paraksta akūtais melodiju trūkums tajā, un, lai gan ne visas dziesmas šeit ir gluži zemē metamas, tomēr paliek iespaids, ka Pink šajā ierakstā pati nav sapratusi, ko vēlas, galu galā radot nekonkrētu savārstījumu bez jebkāda kopsaucēja.
ALICIA KEYS
"The Diary Of Alicia Keys"
(J-Records)
----------------------------------------------------------
Skaidrs, ka mūsu platuma grādos souls tikai retajam iet pie dūšas, turpretī Amerikā, kur tas ir viens no iecienītākajiem un komerciāli veiksmīgākajiem mūzikas stiliem, ļaudis prot pamanīt un novērtēt patiesus talantus. Kad Ališa Kīsa 2001.gadā debitēja ar "Songs In A Minor", jau pirmajā dienā albums veikalos tika izķerts 50 000 eksemplāru, un kļuva skaidrs, ka pie neosoula debesīm ir piedzimusi jauna zvaigzne.
Diemžēl tādas interesantas mākslinieces kā India.Arie šajā laikā ir pagaisušas no mūzikas apvāršņa pārredzamības rādiusa, Aaliyah ir mirusi, un Alicia Keys, kura arī nemīl izcelties ar zvaigznēm raksturīgām ārišķībām un skandāliem, pati sacer savu mūziku un lieliski spēlē klavieres, kopā ar Erykah Badu, Mary J Blige un vēl dažām dziedātājām varētu būt viena no labākajām sava žanra pārstāvēm Amerikas meinstrīmā.
Dziedātājas atgriešanās ierakstu iesāk skaists klavieru intro, dziesmā "Karma" atskan mākslinieciska vijoles spēle, ko nobeigumā papildina čella skaņas, un arī turpmāk klausītājam tiek piedāvāts patīkams, smalki nostrādāts augstākā labuma souls ar īpaši uzteicamām klavieru partijām, stīgu un pūšaminstrumentu līdzdalību īstajos laikos un vietās, knapi dzirdamām, epizodiskām ģitāras piedevām un soul mūzikai raksturīgajām balsu saspēlēm starp brīnišķīgo, visdažādākajos locījumos baudāmo Ališas dziedājumu un backing vokāliem.
Lai saprastu ieraksta burvību, to jāklausās tik ilgi, kamēr šī mūzika pilnībā atver durvis uz dvēseli un "The Diary Of Alicia Keys" kļūst par klausītāja paša dienasgrāmatu, kurā senākā vai nesenākā pagātnē veiktie ieraksti, kas jau šķita neglābjami izdzisuši, pēkšņi atkal kļuvuši redzami un salasāmi, dodot atbildes uz tiem jautājumiem, uz kuriem tās jau ilgi tika meklētas.
RED HOT CHILI PEPPERS
"Greatest Hits"
(Warner)
----------------------------------------------------------
RHCP ierakstīja savu vārdu mūzikas vēsturē uz mūžīgiem laikiem ar to, ka, sapludinot pankroku, fanku un hiphopa rečitatīvu, izveidoja jaunu mūzikas novirzienu, kuram zinātnieki nosaukumu vēl arvien nav devuši. Tas arī saprotams, jo vienai grupai izveidot stilistisko kategoriju - tas tomēr būtu par traku, bet sekotāju bari šai grupai ir stipri nosacīti, jo RHCP oriģinalitāte un īpašais skanējums ir vienkārši neatkārtojams kaut vai Anthony Kiedis ārkārtīgi savdabīgā vokāla dēļ.
Izlasē atrodamas dziesmas no RHCP popularitātes perioda, kas sākās līdz ar 1989.gada albumu "Mother's Milk", līdz tam grupa vēl tikai cīnījās par savu atzīšanu. Visvairāk hītu - 5 - šeit iekļauti no 'viņu spožā atgriešanās albuma 1999.gadā - "Californication", 4 dziesmas nāk no ieraksta, ar kuru RHCP eksplodēja miljonu tirāžās - "Blood Sugar Sex Magik" (1991), savukārt no komerciāli neveiksmīgā "One Hot Minute" (1995) - tikai viena dziesma. Pēdējais ieraksts "By The Way" šeit pārstāvēts ar divām kompozīcijām, bet "Soul To Squeeze" ir 1993.gada filmas "Conehead" skaņu celiņā iekļautais gabals.
Izlase ir stundu un sešas minūtes garš ceļojums dzīvi leģendārā mūzikā, pārmaiņus izpatīkot RHCP melodiskuma mīlētājiem dziesmās "Scar Tissue", "Road Trippin'", "Otherside", (...), savukārt RHCP raksturīgās enerģijas pārpilnajās kompozīcijās - "Give It Away", "Suck My Kiss", "Parallel Universe" un citās -, liekot arī saprast, ka te galu galā ir darīšana ar grupu, kas savulaik koncertos mēdza uzstāties pilnīgi kaili, attiecīgās vietas piesedzot tikai ar ģitāru korpusiem. Bet divi jaunie sacerējumi - "Fortune Faded" un "Save The Population" apliecina, ka RHCP vēl arvien ir pie dzīvības un labā formā, dodot cerības sagaidīt arī nākamos grupas ierakstus.