ANIMAL COLLECTIVE "Sung Tongs" (9/10)

artis saglabāja, Ce, 2004-06-03 00:00

sung tongs.jpg ANIMAL COLLECTIVE


 "Sung Tongs"


 (Fat Cat)


9.bmp


 


 


----------------------------------------------------------


Ierakstu kompānija Fat Cat atkal ir apliecinājusi savu augsto klasi, laižot klajā lielisku ierakstu visiem tiem, kas mūzikā meklē neikdienišķas idejas un mākslinieciskumu. Tas viss bagātīgā koncentrācijā sastopams grupas Animal Collective nupat klajā nākušajā albumā "Sung Tongs".


Animal Collective ir divu - pseidonīmos Panda Bear un Avey Tare sevi dēvējošu vīru muzikāla apvienība no Ņujorkas, un "Sung Tongs" ir jau tās sestais ieraksts kopš 1999.gadā iznākušā "Panda Bear".


Ieraksts sākas ar aizraujošu vokālo mēdīšanos un neordināru akustiskās ģitāras spēli, otrajā kompozīcijā jau ieskanas kaut kas līdzīgs world music vai kādas tautas rotaļas motīviem, protams, krietni abstraktākā gaisotnē. Trešais skaņdarbs "The Softest Voice" etniskuma izjūtu pastiprina ar nemitīgu kokles strinkšķināšanu, ko papildina dažādas, visticamāk - ne mūzikas instrumentu skaņas (tas viss diezgan stipri atgādina "Upes" apgādā pērn Latvijā uz Līgo svētkiem iznākušo lielisko tautas mūzikas izlasi "Līgo", tajā pašā laikā nevar noliegt arī ierakstu kompānijas brāļu Mum muzikālo tuvību). "Winters Of Love" atsākas eksperimenti ar balsīm un akustisko ģitāru, bet "Kids On Holiday" piedāvā jau pavisam šizofrēnisku etno/electronica/ellestrokšņa maisījumu. Ar "Visiting Friends" 12 (!) minūšu garumu grupa gan nedaudz ir "pārsālījusi", jo kompozīcija ir diezgan vienmuļa, lai gan citādi - nenoliedzami mākslinieciska un interesanta. Iespaidu vēl mazliet pabojā "We Tigers", kas tomēr atstāj haltūras iespaidu, mazliet sāk apnikt arī grupas uzstājīgā balstīšanās uz monotonitāti ritma līnijā. Tomēr noslēdzošās trīs kompozīcijas atkal ir līmenī, īpaši pēdējā, kas atgādina kaut ko no afrikāņu etniskās mūzikas paraugiem.


Kopumā lielisks, muzikāli bezprecedenta albums, vidēji smags pārbaudījums klausītāja uztverei.