Apocalypticaaaahhh Rīgā

Ilgi jau gaidījām, kamēr Somu mākslinieki "Apocalyptica" Rīgai prezentēs savu jauno albumu "Reflections". 2003.gada 18.maijs beidzot ir klāt! Četru profesionālu čellistu un bundzinieka priekšnesumu Rīgas Sporta manēžā bija tas prieks skatīt arī man...

ApocalypticaApocalypticaVisi nepacietīgie jau plkst.19:00 laipni tika gaidīti Rīgas Sporta manēžā, lai iekārtotos tuvāk skatuvei un 21:00 sagaidītu Somu čellu virtuozus "Apocalyptica". Ierados ap 19:30, bet, man par pārsteigumu, bija pat kur mašīnu nolikt un ap Sporta manēžu pulcējās tikai kādi 50 cilvēki. Tomēr ap 20:00, kad bija palikusi stunda līdz koncerta sākumam, cilvēki jau bija pamodušies un aktīvi malkoja atspirdzinošos dzērienus Rīgas Sporta manēžas parkā, gatavojoties iet zālē.

Lai arī Rīgas Sporta manēžu neuzskatīju par īpaši piemērotu vietu tādu mākslinieku koncerta organizēšanai, ieejot iekšā zālē, pārliecinājos, ka vietas pietiksies un ap zāli izvietotie soli būs ļoti piemēroti, lai izbaudītu koncertu pasīvākajiem, bet zāles vidus - aktīvākajiem. Tieši pie skatuves bija izvietotas sēdvietas - kādas padsmit rindas, gar malām soli, kurus savām vajadzībām varēja izmantot katrs, bet aiz sēdvietām - stāvvietas. Dzirdēju dažus runājot, ka "Apocalyptica" mākslinieki esot bijuši neapmierināti ar šādu zāles iekārtojumu, jo priekšā izvietotās sēdvietas - pasīvākiem koncerta baudītājiem, bojājot visu atmosfēru. Loģiski - parasti jau aktīvākie ir tie stāvētāji, kuri arī vēlas būt tuvāk māksliniekiem. Lai nu kā - iekārtojos ērtāk un gaidīju koncerta sākumu! Mani pārsteidza tas, ka nebija 'priekšspēles' "Apocalyptica" koncertam - nevienas iesildītājgrupas, neviena priekšnesuma, agrāk atnākusī publika garlaikojās...

Jau uz 21:00 bija gandrīz pilni visi soli ap zāli, arī visas sēdvietas bija aizņemtas, tikai zāles vidus tā līdz pusei aizpildīts. Pirms uzstāšanās publiku uzkarsēja pēkšņa gaismas ieslēgšanās uz skatuves, negaidīta Dj spēles pārtraukšana, kas radīja iespaidu, ka "nu tūlīt tik būs!" 21:10 beidzot izdzisa gaisma zālē - fanu balsis nu kļuva ar vien skaļākas un publika vairs nebija valdāma. Sāka skanēt mūzika - pilnīgā tumsā. Ar nelielu 10 minūšu aizskavēšanos uz skatuves kāpa četri mākslinieki - Eicca Toppinen, Paavo Lotjonen, Perttu Kivilaakso, kuri jau kopš 1996.gada pārsteidz pasauli zem nosaukuma "Apocalyptica", un jaunais grupas dalībnieks Antero Maninen, kurš aizvieto no grupas aizgājušo Mar Lilja, un ar pēkšņu gaismas un mūzikas viļņu savienojumu sāka savu priekšnesumu. Spēcīga mūzika! Mākslinieki izpildīja gan dziesmas no jaunā albuma, gan arī tādu nezūdošu klasisku izpildītāju kā Metallica un Sepultura dziesmas. Pēc kādām 6 dziesmām "Apocalyptica" izraisīja sašutumu koncerta apmeklētājos pēkšņi pametot skatuvi. Fani nebija valdāmi, spalgie kliedzieni un svilpieni piepildīja visu Sporta manēžas zāli. Pēc brīža uz skatuves jau kāpa ne vairs tikai četri čellisti, bet arī bundzinieks, kurš skatītājiem tika iepazīstināts kā jaunais grupas dalībnieks - Miko. Nu jau pieci mākslinieki turpināja uzstāšanos ar jaunu enerģijas lādiņu un jaunām skaņām. Bundzinieks papildināja čellu skanējumu ar oriģināliem ritmiem, kuri ļoti labi saderēja ar četru čellu skanējumu. Izskatījās, ka Mikko tīri labi ir iejuties čellistu sastāvā un jau brīvi improvizēja un izpildīja brīžiem neparastus un pārsteidzošus ritmus.

"Apocalyptica" Rīgā pirmo reizi koncertēja 2000.gadā decembrī Ķīpsalas hallē, kas koncerta apmeklētājus pārsteidza ar vēl līdz šim neredzētu čellu kvarteta priekšnesumu. Toreiz arī es biju skatītāju vidū un ne mazāk par citiem biju sajūsmināta par uz skatuves notiekošo un nemazāk par citiem biju arī bēdīga par koncerta ātrajām beigām tehnisku iemeslu dēļ. Salīdzinot abas uzstāšanās - šogad "Apocalyptica" demonstrēja straujo "Apocalyptica" izaugsmi un spēju izgudrot un izpildīt ar vien jaunas skaņas un kustību sajūsmas vērtas ekspolozijas.

Koncerts jau tuvojās beigām, bet publika bija vēl tikai pašā karstumā un nebūt netaisījās iet prom. Sākotnēji "Apocalyptica" četri čellisti nokāpa no skatuves, atstājot improvizācijas varā vienu pašu bundzinieku, līdz beigās aizgāja arī viņš. Tomēr publikai vēl nebija gana - pēc izmisīgiem kliedzieniem un svilpieniem, izdevās atsaukt atpakaļ bundzinieku, kurš aizsāka ritmisku un pārliecinošu bungu spēli, tad viņam pievienojās pārējie - tās nu bija pēdējās dziesmas - gan pašu, gan Metallica, gan Grīga gudrotas. Pārliecinoši! Lai kā publika spiedza un kliedza, atpakaļ "Apocalyptica" vairs nenāca. Stundu un 35 minūtes ilgais priekšnesums bija beidzies.

Ejot laukā, dzirdēju izsaucienus: "Ideāli!", "Uzbudinoši!", "Viņi saprot, ko dara!", "Ja viņi uz Rīgu brauks vēlreiz, iešu atkal!" - nekas cits man neatliek, kā piekrist šiem izsaucieniem, jo mākslinieki tiešām sniedza pārsteidzoši pārliecinošu un uzbudinošu priekšnesumu.