ASH "Meltdown" (7/10)
ASH
"Meltdown"
(Infectious)
----------------------------------------------------------------------
90.gadu pirmā puse bija laiks, kad Lielbritānijā pilnā sparā plosījās tā dēvētā brit pop ēra. Tikmēr kaimiņzemē Īrijā trīs puiši, saprotot, ka spēlēt "pliku britpopu" šādā brīdī būtu vienkārši bezjēdzīgi (gan milzīgās konkurences dēļ, gan tāpēc, ka jebkurai ērai reiz pienāk beigas, un konkrēti brit pop ērai tās pienāca ātri), izvēlējās radīt savu "firmas skaņu", pievienojot britrokam 90.gadu aktuālās punk izpausmes (ar īpašu noslieci Green Day un savu vienaudžu Weezer virzienā). Rezultātā bija radies kas samērā interesants.
Pateicoties spējai radīt lipīgus, melodiskus hītus, grupa iemantoja zināmu popularitāti britu salās, un noturēja to stabili līdz pat jaunajai tūkstošgadei, nokļūstot arī prestižā UK čārta annālēs. Pastāv pat uzskats, ka tieši Ash ir Feeder un Dum Dumms muzikālās iedvesmas avots. "Meltdown" parāda nelielas izmaiņas grupas skanējumā - lai gan vadlīnijas, protams, ir palikušas tās pašas, brīžiem Ash šeit atļaujas nelielas atkāpes no sev ierastās dziesmu formulas, visbiežāk tieši ģitāru spēles manierē. Diemžēl šie izaugsmes mēģinājumi vēl ir pārāk bikli un atturīgi, lai varētu runāt par nopietnu progresu. Tomēr "Meltdown" nenoliedzami ir labs, nostrādāts ģitārroks, kam attiecīgos brīžos piemīt spēja uzlabot garastāvokli vai piešķirt enerģiju dienas darbiem. Katrā ziņā Ash ir kā diena pret nakti salīdzinājumā ar tādiem intelektuāli degradējošiem mūsdienu "pop-pankiem", kā, piemēram, Busted vai Androids. Bet - ko gan modei padarīsi - citi laiki, citi tikumi...
(Popcorn, 07.06.)