THE DIVINE COMEDY "Absent Friends" (7,5/10)
THE DIVINE COMEDY
"Absent Friends"
(Parlophone)

-----------------------------------------------------------------------
Reiz izjuka grupa The Divine Comedy. Šīs grupas solists Neil Hannon tomēr turpināja sacerēt dziesmas un viens pats parakstīties ar šo nosaukumu. Viņš izdarīja pareizo izvēli, jo nu jau gadiem mūzikas cienītāji pazīst viņu kā vienu no emocionāli, melodiski un muzikāli spēcīgāko popdziesmu rakstītājiem pasaulē.
Ja iepriekšējā ierakstā ,,Regeneration" The Divine Comedy izklausījās pēc nedaudz saskumdinātiem un muzikāli krietni progresējušiem Travis, tad šoreiz mākslinieks iekritis retro popmūzikas noskaņās, un drīzāk būtu salīdzināms ar Andy Williams, Perry Como un citiem vecmeistariem. Nigel Godrich padzīšana un atteikšanās no bagātīgā instrumentu klāsta un elektronikas efektu pielietojuma, ļaujot izpausties gandrīz tikai vienām vienīgām stīgām, manuprāt, Neil Hannon mūzikai tomēr nav nākusi īsti par labu. Nezinu, ko ar šo soli viņš vēlējies panākt (iespējams, ierakstīt intīmāk un dabiskāk skanošu albumu), taču izdevies ir panākt muzikāli mazāk interesantu rezultātu. Albuma sadrumstalotība (puse dziesmu lieliskas, otra puse pagarlaicīgas) tomēr neļauj piekrist kritiķu vairākumam un nosaukt to par īsti veiksmīgu ierakstu. Ja ,,Regeneration" bija pelnījis deviņnieku, tad ,,Absent Friends" šīs ambīcijas mazliet piezemē.
