DZELTENIE PASTNIEKI "Kaķis"

artis saglabāja, Pr, 2003-07-07 00:00

Pagalms aiz loga ir pilnīgi tukšs, tajā nav manāma neviena dzīva dvēsele un nav dzirdams ne mazākais traucējošais troksnis. Tas ir īstais brīdis, lai mūzikas atskaņotājā "iečāpotu" DZELTENO PASTNIEKU jaunais albums "Kaķis".


Protams, "Kaķi" var uztvert kā neveiksmei lemtu Ingus Baušķenieka mēģinājumu reanimēt vienu no 80-to gadu Latvijas kulta grupām DZELTENIE PASTNIEKI, to var kritizēt par neatbilstību laika garam (kas arī tiek darīts), bet tikpat labi tam visam var nepiegriezt vērību un vienkārši klausīties albumā atrodamo muzikālo materiālu. Es izvēlos otro iespēju.


Īpatnēji, atšķirīgi un oriģināli visā, sākot ar mūzikas radīšanas procesu un beidzot ar pašu mūziku, DZELTENIE PASTNIEKI (gk. Ingus Baušķenieks) joprojām to sacer tādu, kādu vien paši vēlas. Klausoties "pastnieku" savdabīgajā noskaņā, mazsvarīgi kļūst pat tas, vai dziesmu tekstu pamatā ir nopietna filozofija vai tās vienkārši ir dīvainas vārdu spēles, jo interesantās melodijas, harmoniskais elektronikas fons un sapņainais Baušķenieka vokāls rada atmosfērisku un ieaijājošu gaisotni, kas MIKSERA mūzikas apskatniekam liek aizmirst visus "sīkumus", par ko parasti piedomā, recenzējot albumus, piemēram - kādam stilam attiecīgā grupa pieskaitāma? Ja nu tomēr pieskāros šai tēmai, tad jāsaka, ka šajā gadījumā kā uzmācīga muša visvairāk prātā nāk termins ambient pop, lai gan skaidrs, ka "pastnieku" mūzikas "ierāmēšana" nav no tiem pateicīgākajiem darbiņiem. Un diez vai arī par to būtu vērts īpaši satraukties, jo galvenais ir tas, ka DZELTENO PASTNIEKU mūzikā atkal sameklējama pavisam cita, tālu prom no ikdienišķās eksistējoša pasaule, kurā viesoties nepieciešams ilgi un vērīgi, lai ar baudu pamazām atklātu visus tajā apslēptos brīnumus.


ATZĪME: 8