"Gada balva '2003" kā pretpirātisma morāles manifests
"Prāta Vētras" triumfa saucienu, antipirātisma propagandasun ironisku dzēlību pārsātināts sestdien Dailes teātrī finišēja tāorganizatoru pašpasludinātais "gada centrālais notikums Latvijasmūzikā" - Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu' 2003 pasniegšanasceremonija, kas šoreiz izteikti līdzinājās tādai kā Latvijas popmūzikaskliķes kopāsanākšanai tikai sev un savam priekam, kur vienīgākomunikācija ar mūzikas klausītāju sabiedrību bija viņu nemitīgākaunināšana par finansiālo nespēju iegādāties ultradārgo legālo mūziku.
Pāris nedēļas pirms "Gada balvas" pasākuma TV raidījumā "Viva LaMūzika" "Micrec" direktore un LAMPAs priekšsēdētāja Elita Mīlgrāvelepni klāstīja, ka vairāk nekā pusi no sēdvietām Dailes teātrīceremonijas vakarā aizņems tikai paši mūziķi un viņu tuvinieki. Atliekpieskaitīt vēl ierakstu kompāniju darbiniekus, preses pārstāvjus unfotogrāfus, kā arī, maigi sakot, nedemokrātiskās biļešu cenas (15-20Ls), lai saprastu, ka vienkāršajai mūzikas cienītāju nācijai šisnotikums klātienē nebija paredzēts.
Jau kuro reizi "Gada balva" norisinājās Dailes teātra neietilpīgajāstelpās, lai gan, ņemot vērā sabiedrības joprojām lielo interesi par šopasākumu, ir skaidrs, ka nebūtu bijis nekādu problēmu to noorganizēt"Skonto" vai vismaz Ķīpsalas hallē, tādējādi nodrošinot arī saprātīgasbiļešu cenas. Taču šobrīd šī ceremonija tiek spītīgi padarīta par nezkādu elitāro pasākumu, kas populārās (plašām masām tīkamās) mūzikaskontekstā izskatās pavisam aplami un nepiedienīgi.
Iespējams, ka šāda rīcība ir arī veids, kā izgāzt dusmas par mūzikaspatērētāju "dīvaino" nevēlēšanos par katru sev interesējošā māksliniekadisku mūzikas veikalā vienā mierā noskaitīt 7 - 10 latus. Redzot, kacīņa ar pašiem mūzikas pirātiem bez īsta valsts likumsargājošo iestāžuatbalsta ir tikpat bezjēdzīga kā Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām,Latvijas mūzikas funkcionāri ir ķērušies pie "pēdējā salmiņa" taktikas- apelēt pie mūzikas pircēju sirdsapziņas, bet... Vismaz vērojot "Gadabalvas" norisi, nākas secināt, ka tas tika darīts ārkārtīgi neveiksmīgiun nepareizi.
Tā vietā, lai veicinātu konstruktīvu dialogu un vismaz kādā noskatītājiem modinātu sirdsapziņas pārmetumus ar precīziem un konkrētiemfaktiem par to, ka viņa rīcības dēļ pērn nav iznākuši x lieliskialbumi, nav tikuši parakstīti līgumi ar y talantīgiem māksliniekiem, unvēl z mūziķi pirātisma dēļ ir spiesti strādāt blakus (vai pamat-)darbos, patērētājs pārsvarā tika vienkārši nomētāts ar apvainojumiem unžultsakmeņiem, kas varēja izraisīt vienīgi spītu un pretējo reakciju.
Nolūka realizācijai pat bija ticis nolīgts Latvijas reklāmas ģēnijastatusā iekļuvušais Ēriks Stendzenieks, kurš efektīgā ļaužu izsmiešanājau veikli "iesita roku" pirms pusgada. Toreiz dumjie eiropesimistiStendzenieka klipos brauca purvā un kāpa uz grābekļiem, tagad pirātiskoproduktu patērētāji jeb, citiem vārdiem - mūzikas interesentu lokanabadzīgākā daļa - tika sieti pie raķetēm un uzšauti debesīs. Varbūtlabāk visa šī demagoģiskā trādirīža vietā kāds no industrijas gudrajiemnekrietnajai mūzikas zagļu tautai varēja reizi par visām reizēmsaprotami izskaidrot, kāpēc, piemēram, mūzikas ieraksti CD formātāveikalos maksā trīsreiz dārgāk nekā audiokasetes, ja zināms, ka CDmatricas ražošana un ieraksta tehniskās izmaksas ir pat lētākas nekākasetēm (bet visi pārējie izdevumi - studijas darbs, autortiesībuatlīdzība, u.c. - taču nemainās). Manuprāt, pēc "Gada balvas '2003"ceremonijas plaisa starp mūzikas biznesa darboņiem un mūzikaspatērētājiem Latvijā ir kļuvusi tikai vēl lielāka nekā pirms tās.
Uz šī drūmā fona mazliet pazūd pārējās, hroniski apspriestās "Gadabalvas" problēmas - iespējamā rezultātu neobjektivitāte un savdabīgāpieeja ierakstu klasifikācijai žanru kategorijās. Ar "Prāta Vētru" tikaatkārtots jau reiz piedzīvotais, paradoksālais triks - par labākopopdziesmu tika atzīta dziesma no labākā rokalbuma, kas, atvainojiet,bet gluži loģiski tomēr nešķiet. Savukārt "labākā mūsdienu tautasmūzikas albuma" nominācijā stipri "dūrās acīs" "Ramadance" vārds, parkuru piederību tautas mūzikai varētu ilgi un dikti strīdēties. Šādas,uzjautrinošas "utis" nomināciju sarakstos varētu sameklēt vēl, tačunobeigumā varbūt ir vērts atkal pieskarties kam nopietnākam. Proti,godīguma un objektivitātes principam "Gada balvu" sadalē.
Pērnā gada nogalē neoficiālā sarunā ar mani kādas Latvijas ierakstukompānijas preses pārstāve izteica domu, ka patiesībā "Gada balvu"sadali pilnībā kontrolē vadošās ierakstu kompānijas "Micrec" un"Platforma Records", reizēm ļaujot "pasmelties no siles" arī Mielava"Upei". Nav noslēpums, ka šāds uzskats industrijas aprindās cirkulē jausen, tomēr allaž atsacījos šīm "mafijas būšanām" līdz galam noticēt, jopastāv taču 30 uzticamu, neatkarīgu ekspertu žūrija (mūzikasžurnālisti, radio darbinieki, utt.), kas visus ierakstus izvērtē pēclabākās sirdsapziņas. Tomēr nupat notikušajā "Gada balvā" atkal bijapamanāmi divi aizdomīgi fakti, kuriem vienkārši aicinu pievērstuzmanību.
Pirmkārt, skaitļi rāda, ka no visām 18 šogad piešķirtajām balvāmnospiedošais vairākums - 16, tikušas tieši trim minētajām kompānijām -"Micrec", "Platforma Records" un "Upe", lai gan pretendējušo firmuskaits bija daudz lielāks. Otrkārt - šokējošais iznākums "labākāšlāgera vai kantrī dziesmas nominācijā", kur uzvarēja Normunda Rutuļaun Ances Krauzes "Es tevi gaidīšu".
Vēlos atgādināt, cik iznīcinoša pērnajā pavasarī bija mūzikas kritiķureakcija uz Rutuļa un Krauzes albumu "Lecam pa vecam", no kura ir šīkompozīcija.
Piemēram, autoritatīvais mūzikas speciālists Kaspars Ozols "Dienas"pielikumā "Izklaide" (09.05.2003) raksta: "Ja šīs būtu dziesmas jaunākāskolas vecuma bērnu ritmikas nodarbībām, ar to vēl varētusamierināties. Ja tā būtu provinces pašdarbnieku debija, to varētuuzņemt ar smaidu. Taču tagad, kad to mēģinās iesmērēt visai valstij kāobligāto vasaras repertuāru, nav skaidrs, kur palikusi Paula un Račakvalitāte un gaumes sajūta." (Vērtējums: 1 no 5).
Uldis Rudaks (turpat): "...no šī albuma veidošanā iesaistītās četrotnesnevienam nav pamata sūdzēties par panākumu trūkumu, lai būtunepieciešamība veidot tik klaji bezgaumīgu produktu." (Vērtējums: 1 no5).
Līdzīga toreiz bija arī citu atzītu mūzikas ekspertu attieksme. Tad nokurienes tagad šī atzinība? Un vai tiešām "Dakota" un Viktors Lapčenoks(abi - "Baltic Records Group" mākslinieki), kas šeit bija nominētikatrs ar divām dziesmām, tādā gadījumā ir muzikāli vēl prastāki???Nemēģinot izvirzīt nekādas sazvērestību teorijas, vēlos tikai sacīt, katas viss tomēr šķiet gaužām dīvaini.
