GRAHAM COXON "Happiness In Magazines" (7,5/10)
GRAHAM COXON
"Happiness In Magazines"
(Parlophone)
-----------------------------------------------------------------------
Bijušais Blur ģitārists nācis klajā ar savu piekto soloalbumu - pirmo, kopš viņš vairs neietilpst grupas sastāvā. Šķiet, mūziķa ideja ir saglabāt Blur 90.gadu beigu skanējumu tiem grupas faniem, kas "Think Tank" necieš ne acu galā, tomēr vienam pašam šo uzdevumu Koksonam īsti izdevies paveikt nav.
"Happiness and magazines" mūzika ir būvēta uz vienkāršiem, taču nesatricināmiem pamatiem - ar rokmūziķa standartkomplektu - ģitāru un bungām -, Koksons ir ierakstījis vienotā, noteiktā pulsācijā skanošu albumu, kurā pat dziesmu tempi īpaši nemainās. Tomēr krāsainības efektu piedod mākslinieka ģitārspēle, kuru par īpaši virtuozu, pretēji gaidītajam, nosaukt gan nevar, tomēr blūziskās intonācijas, īpaši dziesmā "Girl Done Gone", ir interesantas. Ierakstā jūtamās vēsturiskās atsauces daļēji norāda agrīno britu blūzroka pionieru, piemēram, The Yardbirds virzienā, kas stipri sajauktas ar lo-fi roka stilistikas tradīcijām.
Albuma lielākais grāvējs ir un paliek tā pirmais singls "Freakin' Out" - pozitīvas izjūtas stimulējoša, enerģijas un melodikas pārpilna dziesma, kurā sevišķi izdevies ir vokāla atbalsošanās knifs gabala beigu daļā. Izceļamas kā savdabīgas uz albuma kopējā fona ir arī "Don't Be A Stranger", "Are You Ready" un, protams, ierakstu noslēdzošā balāde "Ribbons And Leaves", kurā Coxon eleganti spēlējas ar klavieru smalkajiem taustiņiem un interesantām ģitārvīzijām.
Ir skaidrs, ka, pametot Blur, Coxon laimīgs devies sev sen tīkamajā muzikālajā ceļā, un tas, ka "Happiness and magazines" dzirdamais ir patiess un nāk no sirds, nav apstrīdams. Tomēr mūziķa pārāk lielā pašapmierinātība nav ļāvusi ierakstu nospodrināt vēl pamatīgāk, kā jau teicu, atskaitot pāris epizodes, kopumā tas ir muzikāli diezgan vienkāršs. Coxon pilnīgi noteikti šeit nerealizē visu, uz ko ģitārists ar savu cienījamo pieredzi būtu spējīgs.
Popcorn, 14.06