Grupas "The Signals" biogrāfija

Bija 2001. gada Jūlijs.

Doma par to ka vajag veidot grupu jau ilgi rosījās pa Mikus galvu... nebija tikai īstas skaidrības ar ko kopā muzicēt, jo ģitāristu jau netrūkst (Valmierā varētu izveidot veselu ģitāristu orķestri), bet kur atrast basistu un kur bundzenieku...
Galva tika lauzīta labu laiku līdz tajā ielauzās doma: "Pag, bet mans bijušais klasesbiedrs Mārtiņš taču spēlē ģitāru, un viņam ir brālis Pauls, kās arī spēlē ģitāru... ja es varētu kādu no viņiem pārliecināt spēlēt basu tad tas būtu pirmais solis, lai izveidotu grupu..."

Domāts darīts, Mikus sazvanīja Mārtiņu izteica domu, ka varbūt viņš varētu spēlēt basu un Pauls soloģitāru... Hehe, viņi piekrita...
Pirmais mēģinājums tika sarīkots uz karstām pēdām, jo gribēšana bija liela ( reizes 10 lielāka kā Valmieras Sīmaņa baznīca)...
Un tā kādā saulainā 2001 gada jūlija vakarā, no Cukura (kurš arī bija augstākminēto puišu bijušās skolas biedrs) tika palienēts bass un "Kara komisariāta" atslēgas...
(Nezinātājiem varu pateikt ka "Kara komisariāts" Valmierā ir ievērojams ar to, ka tā pagrabā mēģinājums notur pūtēju orķestris un dažas Valmieras grupas, klāt vēl plus tur notiek Valmieras jauniešu iesaukšana armijā. "Kara komisariāta", kas tautā tiek saukts vienkārši par Komi, atslēgas glabājas pie Cukura.)

Bet atgriezīsimies pie mūsu "varoņiem"... tātad, uz pirmo mēģinājumu ieradās Mārtiņš ar Cukura basu, Pauls ar Cukura atslēgām un Mikus... pirmajā mēģinājumā mūsu 'varoņi" ievilka pamatlīnijas tādām dziesmām kā "Shit on the dance flor" , "No need to hurry"...
Pēc mēģinājuma aukstāk minētie kungi mierīgi pīpēdami sēdēja uz soliņa parkā pie "kara komisariāta" (jo pie "kara komisariāta" ir parks), nepīpēja tikai Mikus, jo viņš vispār nav normāls (ne dzer ne pīpē)... neskatoties uz to, viņi kopā izpīpēja, ka bez bungām nav aršana (spēlēšana)...
Pīpēdami šo domu tālāk augstākminētie kungi izpīpēja, ka viņu bijušās skolas biedrs, jau minētais Cukurs, spēlē bungas pūtēju orķestrī, kura mēģinājumi notiek "Kara komisariātā"...

Nu tagad puišiem atlika tikai noskaidrot, vai Cukurs "parakstīsies"... hehe, viņš "parakstījās"...
Uz otro mēģinājumu, kas notika zem klajas debess (instrumentus iznesa ārā) pie "Kara komisariāta", bija ieradušies - Cukurs, Mikus un abi brāļi Māriņš un Pauls (šad tad viņus dēvē arī par brāļiem Fankiem, vai brāļiem Pauļiem)... vēl bija ieradušies pāris kungi, kas rosījās blakus esošajās garāžās un demonstrēja ļoti interesantu vienaldzības, izbrīna un "neģīmja" kombināciju...

Šo saulaino jūlija dienu tad var arī uzskatīt par grupas dzimšanas, vai labāk tomēr ieņemšanas, dienu, jo jau pēc pāris nedēļām un mēģinājumiem grupas radošajā darbībā iestājās pauze...

Pauze bija saistīta ar to ka Mikus aizdevās uz Somiju studēt un somu valodā savu mēli izmežģīt, savukārt brāli Fanku ceļi veda Vācijas virzienā, kur abi bija nolēmuši strādāt un savu mēli vācu valodā iemežģīt...

Dziesmas:
The Signals - Es Mostos Tukšumā.mp3  
The Signals - Neviens Mūs Neapturēs.mp3  

Izlaižam pāris mēnešu un nonākam 2001. gada novembra beigās, kad visi mūsu jau pieminēti "varoņi" bija atgriezušies dzimtenē un ,tavu brīnumu, neviens neko nebija izmežģījis...
Atsākās mēģinājumi... tika atkārtoti vecie gabali - No need to hurry, Kid, See me dead... kā arī iestudēti jauni - Pearl blue sky, Teenage ballad, Goin' home, dziesma angļu valodā par to kā sūdīgi sanāca...
Nu un tā ņemoties pa "Kara komisariātu" kungiem tur paliek par šauru un šie sarunā iespēju uzspēlēt Vidzemes augstskolas Valentīndienas ballē...

Kādu nedēļu pirms koncerta kungi atkal pīpē, nepīpē tikai Mikus, jo viņš nav normāls (ne dzer ne pīpē)... kungi pīpēdami pīpē par tēmu, kā nosaukt savu grupu. Piedāvāju tev, lasītāj, iepazīties ar pāris izvirzītajiem variantiem - the bubble bottle of the baboon, e-male, freaky radicals, Kara komisariāts, The Messengers... nu šajā pīpēšanas reizē nekas netiek izpīpēts un mūsu "varoņi" dodas mājās...
Pa ceļam uz mājām viņu takas šķiras Brāļi Fanki dodas pa labi, bet Mikus ar Cukuru pa kreisi... jau labu gabalu pa kreisi nogājuši jaunieši nerimst mest savas domas augstākminēts tēmas virzienā... Un tad netālu no Valmieras slidotavas rodas doma nosaukt grupa par godu agrākajam Valmieras gaļas kombināta pūtēju orķestrim, tagad vienkārši pūtēju orķestrim "Signāls"... ja vēl ņem vērā to ka abu vienību mēģinājumi notiek zem viena jumta un abās brigādēs spēlē Cukurs...

Un tā dāmas un kungi 13. februāra naktī, netālu no Valmieras, SCO klubā savu piedzimšanu (pirmo atrādīšanos skatītājiem) svin grupa "The Signals"... spriežot pēc atsauksmēm piedzimšanas acu un ausu lieciniekiem šis process patika tīri labi...
Ar to viss tā pa īstam tikai sākās. Brigāde pieteicās konkursam ,,Stage Number One", kas notika turpat netālu, Valmieras Multiklubā. Visas labās mūzas stāvēja klāt un mūsu censoņi pašiem par lielu pārsteigumu ļoti sīvā konkurencē ieguva 3. vietu un no Vidzemes apriņķa tika izvirzīti dalībai Liepājas Dzintara pusfinālā, ko izdzirdot, mūzas ģība.

Foto:

<STRONG>Palielināt bildi</STRONG>

<STRONG>Palielināt bildi</STRONG>

Dzintarā konkurence jau bija vēl daudz sīvāka un žūrija bargāka, arī mūzu tik daudz vairs nebija, kas, visticamāk ir iemesls tam, ka signāli palikās nedaudz nedaudz zem strīpas. Tomēr puiši galvas vis nenokāra, bet aktīvi piedalījās dažādos festivālos, kas vasarās Latvijas ārēs mēdz notikties - Sinepēs un Medū Madonā, ,,Uz Tukumu pēc smukuma" Tukumā, Jūrmalas Undīnē, Mazsalacas ,,Bliezienā" signāli pat tika nominēti labākās grupas titulam un ģitārists Pauls - labākā ģitārista titulam.

Tā kā - meklējiet "signālus"!!!