HIP HOP & TRIP HOP jaunāko mūzikas ierakstu apskats

DOPESTYLE 1231

 "

Kut Masta Kurt Presents Dopestyle 1231"

 (:\\ run)

-----------------------------------------------------------

Iron Maiden estētikas cienīgais albuma vizuālais noformējums šoreiz ir tikai acu apmāns, jo ierakstā skan nevis heavy metal, bet gan īsts underground hiphop. Dopestyle 1231 ir repera MC Dopestyle un dīdžeja Tom C savienība, kas nesen laidusi klajā šo lielisko debijas ierakstu, kurā pārliecinošs hip hop vokāls savienots ar daudzveidīgiem, interesantiem bītiem, skaņu efektiem, sempliem, plašu skrāpēšanas trokšņiem, brīžiem arī trip hop ritmiem. Muzikālās paralēles tālu nav jāmeklē - vistuvākie Dopestyle 1231 muzikālie radinieki ir šogad pat apskatītie un Mikseris.LV pusgada ierakstu TOP 50 sasniegušie Madvillain, epizodiski ierakstā pavīd arī kaut kas no The Avalanches izteiksmes veida. Interesanti, ka MC Dopestyle muzikālās autoritātes līdzās gangsta rap pārstāvjiem bijušas arī Bauhaus, Darkthrone un citi no hiphopa ārkārtīgi tālu stāvoši mākslinieki, kas tikai pierāda, ka eklektiskums muzikālajā gaumē var tikai palīdzēt radošajā procesā.

WAGON CHRIST

 "Sorry I Make You Lush"

 (Ninja Tune)

----------------------------------------------------------------------

Gada izgāšanās. Luke Vibert, kurš zem dažādiem segvārdiem pamanījies izdot ierakstus teju visās prestižākajās Eiropas elektroniskās mūzikas izdevniecībās (Astralwerks, Warp, Mo' Wax, Ninja Tune u.c.), bet kā Wagon Christ līdzās Massive Attack, Portishead, Tricky pazīstams kā viens no 90.gadu ievērojamākajiem trip hop kuratoriem, šogad pasniedz ne tikai absolūti nostāvējušos un nelaikmetīgu (gribētos radikāli oponēt Pitchfork, kas šo plati raksturoja kā "futūristisku"), bet arī totāli garlaicīgu preci. Tā pat nav daiļrades atstrādāšana, kas vairumā gadījumu arī augstākās klases māksliniekiem ir neizbēgama, "Sorry I Make You Lush" gribētos drīzāk dēvēt par lielāko Vibert diskogrāfijas murgu, jo, šķiet, šeit gluži vai mērķtiecīgi ir vienuviet savākts tikai pats sliktākais, uz ko artists spējīgs - neizteiksmīgi, primitīvi ritmi, neiederīgi trokšņi, muļķīgi sempli, utt. "Tally Ho!" un "Musipal" radītājam necienīgi!

JACQUES OF S' T' A

 "Mirror Of The World"

 (-)

--------------------------------------------------------------------

Jacques of S'T'A, protams, ir neviens cits kā savulaik ievērojamākās pašmāju hiphopa apvienības S'T'A dalībnieks Žaks Beernaerts. Pēc dueta aktivitāšu izbeigšanās Žakam atkal sakrājies, ko teikt, un divu gadu laikā tas ticis realizēts šajā ierakstā.

Žaka skatījums uz pasauli "Mirror Of The World" tekstos nav tik sociāli tiešs kā pērnā gada sākumā furoru sacēlušajā Armanda ierakstā "Kas ir kas", tas vairāk līdzinās Gustavo izteiksmes manierei, dažas dziesmas piedāvā pat samērā filozofisku, līdzībās lasāmu vēstījumu ("Sniegavīrs", "Nojauta par brīvo planētu"). Mazliet traucē iedomātais dialogs ar tiem, kas, Žakaprāt, viņa tekstus nesapratīs (šaubos, vai šādi klausītāji vispār ir informēti par "Mirror Of The World" eksistenci), taču vienam otram mūsdienu jaunietim albuma lirika varētu likt aizdomāties par dzīves, tajā skaitā popkultūras niansēm. 

Tehniski Žaka repam nevar pārmest vokāla skanējumu, kas ir pietiekami pārliecinošs, taču progresa iespējas atskaņu veidošanā gan vēl plašas, un arī muzikāli varēja vēlēties ko labāku. Lai arī Žaka sacilpotie sintētiskie ritmi  albuma kopējo gaisotni rada ļoti atbilstošu tekstiem, uz mata pēc šādiem pašiem principiem veidota, pat nedaudz veiksmīgāka skaņu ainava bijusi dzirdama jau S'T'A "Manas pilsētas skatos", kā arī Armanda ierakstā. Iespējams, mākslinieks ir stingri pārliecināts, ka hiphopā teksti ir galvastiesu svarīgāki par muzikālo pamatojumu, tāpēc tiekties pēc jaunrades un augšupejas šajā virzienā nav primāri. Adekvāts sanācis arī rezultāts - tekstuāli labs, muzikāli - stipri viduvējs ieraksts.     

THE ROOTS

 "The Tipping Point"

 (Geffen)

----------------------------------------------------------------------

Pieredzējusī Filadelfijas hiphopa grupa The Roots, kas auditorijas cieņu iemantojusi ar spēju izpildīt hiphopa performances ar instrumentu, ne vien elektronisko ierīču palīdzību, izdevusi septīto albumu pastāvēšanas 15 gadu laikā. Ieraksts sākas cerīgi, lai arī pirmās kompozīcijas galvenais āķis - lieliskais ģitāras rifs būtībā ir "The Seed 2.0" pārstrādājums. Turpinājumā The Roots vairāk ekspluatē dzīvo skaņu, bieži izmantojot trompetes iespēles un lielisko bundzinieka darbu. Diemžēl "The Tipping Point" nepiedāvā tik pārsteidzošus pankroka, tehno u.c. stilistiskos iespraudumus, kas grupas iepriekšējo meistardarbu "Phrenology" padarīja tik universālu un demokrātisku, arī ierakstā dzirdamie bītu virknējumi interesi spēj raisīt tikai atsevišķos mirkļos. Kopumā "The Tipping Point" atpaliek no sava meistarīgā priekšgājēja, lai gan, jāatzīst, attieksme pret albumu uzlabojas pēc vairākkārtējas noklausīšanās.

FRED ONES

 "Phobia Of Doors"

 (Raptivism)

---------------------------------------------------------------------

Albuma simboliskais nosaukums - ,,bailes no durvīm" - paša mākslinieka skaidrojumā nozīmē cilvēku bailes izmēģināt kaut ko jaunu, nebijušu. Tiesa, tik pretenciozs nosaukums gluži neattaisno ieraksta saturu - arī pats reperis atzīst, ka ,,Phobia Of Doors" nebūt nav pats eksperimentālākais, ko mūsdienās iespējams dzirdēt. Hiphopa dueta Sonic Sum dalībnieka Fred Ones pirmais soloieraksts sniedz atzīstamu ieskatu Amerikas neatkarīgā hiphopa pasaulē, dažādas tās ietekmes apvienojot vienā, kompaktā veselumā. Turklāt ik pa brīdim šeit iespējams dzirdēt arī vienu otru meinstrīma hiphopa citātu, rezultātā ieraksts neatbaidīs ne, piemēram, Kanye West, ne arī D-12 cienītājus. Novitāšu meklētājiem gan būs jāapmierinās vien ar ,,Fred Ones" brīžiem savdabīgo liriku (albuma papildnosaukums ir ,,collection of short stories", un daži no šiem īsajiem stāstiem vēstī, piemēram, par nažu ģimeni vai plaisu galvā...), jo muzikāli, lai gan albums ir teicami producēts, tomēr tas ir arī klišeju pārpilns - gan ritmu uzbūvē, gan semplu izvēlē, gan citos žanra komponentos. Turklāt tā īsti nepamet sajūta, ka ,,Phobia Of Doors" skanējuma demokrātiskums patiesībā ir nekas cits kā Fred Ones neizlēmība soļot drošāk nekomerciālā hiphopa un pārgalvīgāku, interesantāku ideju virzienā.