THE HIVES "Tyrannosaurus Hives" (3,5/10)
THE HIVES
"Tyrannosaurus Hives"
(Interscope)
----------------------------------------------------------------------
Cilvēces nostalģija pēc pagātnes, kad ,,zāle bija zaļāka", bet mūzika, iespējams, patiesāka, kā arī vispārējā jaunu globālu ideju krīze rokmūzikā bija galvenie priekšnoteikumi garāžroka popularitātes atdzimšanas vilnim.
Grupai The Hives diezgan neizskaidrojamā kārtā izdevās kļūt par trešo šī viļņa karognesēju uzreiz pēc The Strokes un The White Stripes, reizē arī par pēdējo gadu lielāko Zviedrijas mūzikas eksportpreci pasaulē. Protams, dzimtenē tas radīja arī citus precedentus, un Division Of Laura Lee, The Hellacopters un pārējie par saviem panākumiem var patiekties tieši The Hives. Tomēr situācija populārās mūzikas tirgū atkal ir mainījusies, garāžroka vietā sastopamas jau visdažādākās pagātnes atraugas, ar īpašu uzsvaru šobrīd uz new wave stilistiku Franz Ferdinand, Dogs Die In Hot Cars izpildījumā, kas lieliski parāda ļaužu īso atmiņu un vēstures spēju atkārtoties - tāpat kā The Hives 2002.gadā pārizdoto abumu ,,Veni Vidi Vicious", šobrīd kritika aizgūtnēm slavē jauno (veco) vēsmu censoņus, lai pēc dažiem gadiem atskārstu, ka tas nebijis nekas vairāk kā karstgalvīga pārsteidzība. Līdzīgi kā nupat ar 29 minūšu garo The Hives atgriešanās albumu ,,Tyrannosaurus Hives", kurš, neraugoties uz dažiem samērā novatoriskiem centieniem aranžējumos (kā labāko albumā vēlētos izcelt kompozīciju ,,Diabolic Scheme"), pievienojot retas sintezatoru, stīgu vai klavieru ,,garšvielas", tomēr ir un paliek uz pāris primitīviem akordiem un nemelodisku bļaustīšanos balstītu dziesmu sakopojums.