Ielu muzicēšana Rīgā iespējams tiks regulēta
Rīgas dome skaidro: "kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas sēdes laikā deputāti ierosināja izveidot darba grupu, kura sagatavos priekšlikumus sekmīgai ielu muzikantu darbības nodrošināšanai, kas apmierinātu gan muzikantus, gan Rīgas iedzīvotājus un viesus". Pagaidām vēl nekas nav pieņemts un nemaz nav nolemts, vai mediju sludinātie noteikumu par repertuāra saskaņošanu tiks pieņemti.
Pašreizējā situācija it sevišķi Vecrīgā, kur ir visiecienītākā vieta ielu muzicēšanai, ir diezgan nesakārtota - kādā ieliņā var uzskriet virsū jauniešu bariņam, kuri ģitāru un alus pavadījumā izpilda neskaidri saprotamas, gandrīz muzikālas dziesmas, kuras dažreiz ir drīzāk traucējošas, nekā baudāmas, citur var sastapt arī čellistus, vijolniekus, pūšamo instrumentu pārvaldītājus, kuri Vecrīgas ielām liek izskatīties dzīvīgākām. Kur tad ir tā robeža? Kurš noteiks to, kura mūzika ir patīkama un kura traucējoša?
Par iespējamo mūzikas gaumes atšķirību Rīgas dome arī ir padomājusi, jo galīgais lēmums netiks pieņemts, līdz tas nebūs apspriests sabiedrībā. Kādu mūziku vēlamies baudīt Vecrīgas ielās? Vai mūzika uz ielas ir nepieciešama?
Ielu muzikanti ar savu darbību ne tikai cenšas sev nopelnīt kabatas naudu, bet arī padara
mūsu ikdienas gājienu caur Vecrīgai krāsaināku. Lai vērtētu mūziku un tās pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz cilvēku ir jābūt nevājam ekspertam.Vēlamies ierobežot, labi - visam jābūt sakārtotam, jo visdrīzāk pievienosimies mātei Eiropas Savienībai, kur katrai melnai spalvai būs jākļūst baltai, bet kurš uzdrīkstēsies vilkt līniju un nosaukt šo mūziku par derīgu, citu par nederīgu?