Intervija ar grupu "Meldra"

Grupa MELDRA no Rīgas un ir vēl jauna, bet viņu dziesma FOR THEM(MUM&DAD) jau kādu laiku "dzīvojas" Radio SWH topā. 3.VIII grupa ir uzvarējusi ceturtajā nekomerciālās mūzikas festivālā - konkursā "Blieziens 2002", piedalījusies 12. Madonas mūzikas festivālā "Sinepes un Medus", bet pavisam nesen piedalījās "BILDES 2002", bet par to visu grupa MELDRA pati. Jānovēl tikai panākumus arī turpmākajā pastāvēšanas laikā. Jāpiemin tikai tas, ka grupa intervijas laikā gandrīz visu laiku smejas, bieži runājot vienlaicīgi, ko viņi paši skaidro ar to, ka nav ilgi tikušies, bet nu...

`rolandinsh`: Kā Jūs vērtējat "BILDES" sev kā grupai un katrs sev atsevišķi?

Meldra: Es domāju, ka tas ir vispār ļoti izdevies kā pasākums un ļoti jauki, ka mēs viņā spēlējām, bet nu ... jā. Man pat nav to daudzo BET, ko teikt, jo jutos ļoti komfortabli šajā pasākumā un viss bija tā labi noorganizēts, un aizkulisēs bija garšīgi pīrādziņi (smiekli), kas protams nav pats svarīgākais...Bet jā, es jutos ļoti forši un labi, tādēļ ,ka mums projekts bija kopā ar manu tēti. Tētis mums palīdz un tādēļ šis pasākums mums ir kā atskaites punkts.

Valters: Bija forši! Īstenībā ir jāpievienojas Meldrai. Man arī viss patika. Bija ļoti patīkami, ka daudzi cilvēki pēc tam teica, ka ir paticis. Atsauksmes ļoti labas un pozitīvas gan no klausītājiem, gan arī no daudziem mūziķiem.

Artūrs: Tiešām bija jautri, bet nu vajadzēja vēl...

`rolandinsh`: Dziesma FOR THEM (MUM &DAD) iesniegšana radio SWH bija apzināti vai neapzināti?

Meldra: Ja es nemaldos, tad 15. maijā mēs viņu ierakstījām un 30. maijā es biju sazvanījusies ar Daci Volfu, kas bija tik ļoti jauka un laipna, ka paņēma šo dziesmu radio SWH Rock apritē. Tur dziesma "rotējās" kādu laiku un tad pēc viena pasākuma Māris Žigats ielika dziesmu radio SWH priekšnamā un dziesma nedēļas laikā nokļuva topā, kur dziesma visu vasaru līdz augusta beigām "rotējās", līdz viņa augustā ļoti ilgi bija pirmajā vietā. Tad dziesma no Priekšnama nokļuva lielajā SWH topā, kur nu jau 3. mēnešus arī "rotē"(priecīgi). Cik man stāstīja Fredis no "Labvēlīgā tipa", kad viņš esot aizbraucis uz reģionālajām radiostacijām, tad tur viņam pateica, ka mūsu dziesmu nevarot dabūt, jo bija licies, ka radio SWH negribot dot, bet tā jau, protams, nebija un mēs dziesmu izsūtījām arī reģionālajām radiostacijām.

Valters: Dziesma pirms tam arī "gāja" Rietumu radio.

Meldra: Jā!!! Pareizi!. Pirmatskaņojums bija 23. maijā 2002.gadā Rietumu radio. Tas pirmatskaņojums bija vairāk tāda draugu padarīšana, jo tētis bija aizbraucis uz Liepāju, kā jau dzimtā pilsēta, uz radio un nu tur viss tā bija noticis... Es pati savu dziesmu esmu tikai divas reizes dzirdējusi pa radio. TIKAI!

`rolandinsh`: Dziesma nav iegūstama klausītājiem materiāla veidā, vai ir doma izdot singlu un vēlāk albumu?

Meldra: Īstenībā ir tā, lai kaut ko izdotu ir vajadzīga naudiņa un diezgan liela naudiņa, jo mēs to gribam darīt paši un paši to arī virzīt uz mērķi. Mēs negribam, lai mūs ieliek kaut kādos rāmjos un sāk diktēt kas ir jādara. Domāju, ka panākumi mums ir tāpēc, ka mēs darām to, ko mēs vēlamies un ... kaut kad jau noteikti kaut kas iznāks. Es ceru, ka tas varētu būt pavasarī, ja ne albūms, tad disks ar piecām sešam dziesmām noteikti! Valters lika uzrakstīt , ka viņš šajā brīdī visiem dāsni izdāļā tēju, ko pavada apkārtējo smiekli.

`rolandinsh`: Jūsu stils festivālu pieteikumos ir raksturots kā "tīņu roks", kādēļ tāds nosaukums?

Matīss: Jo īstenībā tas ir tīņu roks.

Meldra: Tur jau ir tas jociņš, ka mēs visi esam jauni (smiekli un visi paskatās uz Matīsu) ...Viņš jau pats teica: "Man jau patīk spēlēt ar jauniem cilvēkiem, es jau pats arī esmu jauns". Pauze ar tēju un... Tas nāca no tā, ka ir teenager rock, tad tas kaut kā pārtulkojās latviski man pašai negribot, jo visi tagad grib to latvieši valodu un uz to ir jāiet...

Valters: Tā mūzika arī ir dziļi optimistiska... Gluži kā saldie tīņu gadi.

Artūrs: Kad tu atceries...Protams neiztrūkstošie pārējo smiekli...

`rolandinsh`: Jūs esat jauna grupa, bet es zinu, ka jums ir jau bijuši daži lieli festivāli un tajos tika ieņemtas augstas vietas ...

Tiek noskaidrots, vai es esmu bijis uz kādu no viņu koncertiem u.t.t.

Meldra: Mēs pastāvam desmit mēnešus, kopš 2002. gada 12.janvāra, kad mums bija pirmais mēģinājums un 14.februārī mums bija pirmais pasākums, kur mēs trīs dziesmas nospēlējām...O!!! Tas bija labinieks!

Valters: To darīja tikai viņi divatā (Meldra un Artūrs, `r`). Mēs tad vēl nebijām (pārējie, `r`).

Meldra: Toreiz mums bija cits basģitārists, kuru es palūdzu no vienas citas grupas. Viņš (basģitārists, `r`) sekmēja to pirmo atspērienu. Pēc tam mēs sameklējām Valteru...

Valters: Mmm...(apstiprinoši)

Meldra: Un tad mūsu vidū ienāca Matīsiņš...

Valters: Tas bija skaists mirklis (tēlaini).

Meldra: Jā, Matīsiņš ir mūsu teorētiķis. Viņš māk visu pateikt daudz īsāk un kodolīgāk.

Valters: Tā kā no grāmatas, bet mums tas patīk.

`rolandinsh`: Vai pirms kāpšanas uz skatuves vēl ir uztraukums vai tāda vairs nav?

Matīss: Man personīgi sen jau vairs nav, jo es spēlēju kādus gadus jau sešus. Tas viss jau ir aizmirsts. Ir vienkārši forša sajūta, kad tu spēlē un vēl foršāka, kad esi nospēlējis, ja tas ir bijis veiksmīgi... Kā bieži arī ir gadījies!

Valters: Sākumā, kad es sāku šajā brīnišķīgajā ansamblī spēlēt, tad bija traki, jo man ir tā, ja es esmu pārliecināts par to, ko es spēlēšu, tad es neuztraucos, bet mazliet jau ir vienmēr, jo es jau tik ilgi nespēlēju. Tagad jau es zinu, kas man ir jāspēlē un kas man ir jādara uz skatuves, kuras kustības jāizmanto (smiekli) un ... tad vēl ir tāds veselīgs uztraukums, kas palīdz tikai sakopot spēkus un iet cīņā ar publiku (neiztrūkstošie Meldras smiekli)

Artūrs: Es baigi tur pētīju, kā ir ar to uztraukumu un pēdējie atklājumi par mani ir: es jūtos labāk, ja man sejā spīd liels balts prožektors, tad galīgi nav uztraukuma un tad ir baigi labi, ja nav, tad nu tā...Nav tā, ka es baidos nākamo noti ne tā uzsist, bet nu tā...

Valters: Nebiju dzirdējis, ka Artūrs mums ir tāds zinātnieks (Protams, smiekli).Tālāk tiek apspriests, ka Artūram vajadzētu paeksperimentēt ar dažādas krāsas prožektoriem. Meldra piedāvā mājās spuldzīti nokrāsot.

Meldra: Man ar to uztraukumu ir tā, ka...

Valters: Nē nu saki kā ir! (Smiekli, smiekli, smiekli)

Meldra: Man ir NĀVĪGI paveicies, jo manas pirmās uzstāšanās reizes bija tad, kad mans tētis mani paņēma līdzi savai grupai, respektīvi, man bija jāspēlē tikai rima ģitāra, protams, no sākuma ne jau lieli apjomi, bet tas bija kā ekstra - mana meitiņa un paņēma uz vienu dziesmiņu uz skatuves, bet tas iedeva tādu ļoti lielu drošības sajūtu, jo tad, kad es biju ar savu grupu kopā, manī vēl bija tā sajūta: kā ir, ja labi nospēlē. Ja nekļūdos, nav satraukuma, kas noved pie tā, ka viss ir jāizdara labi. Un es paļaujos uz grupu un tādēļ nav jāuztraucas! Es zinu, ka man un citiem arī, dažreiz pirms spēlēšanas vēders iesāpas.

Valters: Organisms vienmēr piedāvā kaut ko jaunu! (Smiekli...)

Valters: Uz skatuves spēlējot, es domāju, neviens no mums tā īpaši neuztraucas, ja spēlē, tad spēlē un viss, tev vairs nav ko zaudēt. Pirms tam vēl domā, ka varētu neiet, bet ja esi uz skatuves, tad bliez tik!

Meldra: Mēs esam laimīgi tad, kad mēs spēlējam!

Matīss: Tas jau tā ļoti vienkārši ir saprotams, jo mēs esams stabils sastāvs tīri tehniskā ziņā un mēs varam paļauties uz citiem. Tas, ka zini, ka būs precīzi, tas noņem lielu daļu stresa. Bieži tas ir ar nestabiliem sastāviem, jo nevar zināt - kurā brīdī tur būs kaut kas ne tā "iešauts" un tādēļ varētu rasties stress. (Aplausi no citiem)Valters paskaidro, ka tas vēl neesot bijis tas labākais teksts, jo ir bijis vēl labāk pateikts kaut kas no Matīsa puses.

`rolandinsh`: Precizēšanai - kāda katram ir skatuves pieredze?

Artūrs: Pirms tam spēlēju dažos ansambļos...

Valters: Vokāli instrumentālajos...

Artūrs: Labi - GRUPĀS (izteiksmīgi čukstus)... pauze

Meldra: Es tikai piemetināšu, ka mums viss ir tik forši, jo mēs nespēlējam desmit dažādās grupās.

Valters: Man ir tā ...Redz` sāku es ar vienu ansambli, bet mēs pārtraucām šo vokāli instrumentālo darbību, jo bija dažādi iemesli... un šeku-reku es esmu! Ceru, ka turpināšu vēl ilgi!

Matīss: Ko nu es tur teikšu: esmu bijis daudzos vokāli instrumentālos ansambļos pa šo laiku... Būtiskākais ir tas, ka ir izieti dažādi stili, protams, tā ir bijusi ģitārmūzika, bet ir bijusi arī elektroniskā uz datora...

`rolandinsh`: Trīs nozīmīgākās lietas katra dzīvē.

Artūrs: Draugi man ļoti palīdz...mūzika un ģimene.

Meldra: Pirmā un galvenā manā dzīvē neiztrūkstošā lieta manā dzīvē ir mani vecāki, jo viss, kas ar mani dzīvē noticis ir tikai manu vecāku dots un darīts. Viņi arī manu muzikālo lietu ir noveduši līdz šai vietai. Otrā lieta ir mani sapņi, ko es gribu realizēt un kas mani dzen uz priekšu. Es zinu, ka kādu dienu, kad man būs spieķītis rokā, es varēšu teikt, ka esmu viņus sasniegusi. Es to jūtu un tam tā būs būt... Un trešā lieta... To es pat varbūt neteikšu, jo nevaru to nodefinēt, tā ir mana attieksme pret visu notiekošo. Es domāju būtu ļoti jauki, ja pasaulē viss būtu mierīgi un neviens nesadomās visus mūs sabumbot, ja cilvēki nelietotu narkotikas un būtu normāli, ja viņi varētu būt laimīgi ar to, kas viņiem ir un varbūt tiekties tālāk, bet netaisīt to, ko viņi tagad dara. Ļoti smagi izklausās, bet tā tas ir.

Valters: Ļoti svarīga lieta manā dzīvē ... Nē, īstenībā cilvēki - mani draugi, viņiem tāds nozīmīgs spiediens uz mani, viņi man palīdz un atbalsta. Otra nozīmīgā lieta manā dzīvē ir mūzika. Valters sāk uztraukties, ka viņš sāk atkārtoties. Citi smejas, ko nu lai dara? Smaids vēl.

Matīss: Es jau neko jaunu neizdomāšu: tie paši draugi, kuri par laimi ir arī mani grupas biedri, kas ļoti svarīgi. Otrais- ģimene, kura man ļoti daudz ir palīdzējusi. Man ir prieks, ka es tagad pats varu daudz darīt lietas labā. Un vēl, lai viss notiktu godīgi, atbildīgi un ar respektu.

Meldra: Par tiem draugiem, man tā ir pašsaprotama lieta, tādēļ es to pat nepieminēju. Grupas biedri ir mani labākie draugi un vēl viena labākā draudzene, kurai vairs neatliek tik daudz laika. Nācies daudzus draugus pazaudēt, ļoti žēl, bet tas kaut kā ir sanācis.

` rolandinsh ` : Kā rodas idejas mūzikai?

Valters: Meldra saka:" Es uzrakstīju jaunu dziesmu!" Pastaigā šurpu-turpu, pauztraucās un tad sāk spēlēt, parāda mums un tāāād jau ...Un protams mēs visi pasakām, ka tā ir ļoti jauka dziesma, nevis tikai pasakām, bet tā tas arī ir! (smiekli)

Meldra: Īstenībā baigais kompliments. Paldies tev! Kā es rakstīju vienā savā domrakstā: mūzika, tas ir mirklis emociju. Vai kā man tas paši patīk (priecīgi), bet tā ir. Viens cilvēks ir pielicis pēdējo pilienu. Tā kā es visu ļoti pozitīvi uztveru, es visu uzrakstu tad ,kad man ir bēdīgi. Dziesma tad pati nāk. Pakonsultējos ar tēti par visādiem sīkumiem, jo mājas apstākļi. Es atnesu dziesmu galvā, es zinu kā viņai vajadzētu skanēt un šie lieliskie un talantīgie muzīķi (jā, ar garo "ī" ,paskaidro grupa, `r`) spēj to aizvest līdz pilnībai.

Valters: Tad mēs sākam strādāt un domāt, un no viena cilvēka idejas rodas arī pārējiem rodas ideja. Tās dziesmas (FOR THEM(MUM&DAD), `r`) beigas, kas ir, radās tik organiski, ko izdomāja šis burvīgais cilvēks (Artūrs, `r`), viņam tas vienkārši ienāca prātā. Es to tā dievinu, ka mūsos visos ir tas iekšā, ka nav jādomā, ko un kā tagad darīt, katrs sevi ieliek dziesmā.

`rolandinsh`: Cik dziesmu jums ir jau?

Grupa nolemj, ka neteiks cik ir. Meldra atceras par dziesmas "I wanna know" radīšanu, kuru vakarā pirms kāda koncerta bija "uztaisījuši".

`rolandinsh`: Kādi jūs esat uz skatuves? Arī tik pat jautri?

Meldra: Tā lēkāšana kā ping-pong bumbiņām...

Valters: Un tās kustības (Rāda, kādas tās ir, `r`). Īstenībā mēs jau nezinām, kā no malas izskatās. (Tiek lūgts padoms Maijai un ..., `r`) Rezumē: klausītāji saka, ka esot enerģiski.

Meldra: Galvenais, lai tas, cik mēs daudz lecam un skrienam, un ko tik vēl nedaram, neietekmē rezultātu.

`rolandinsh`: Paši nekad neesat dziedājuši zem fonogrammas koncertos?

Valters: Koncerti tikai "dzīvajā", ir situācijas, kad tas ir vitāli nepieciešams...

Meldra: Nevar nofilmēt. Tas ir tad, kad filmē, bet tā nē. Es zinu, ja ir solists un viņam vajag pavadošo grupu, tad tas izmaksā dārgi, ja viņš ir jau vispār atzīts, tad viņš brauc ar savu fonogrammu. Grupa sāk domāt, kas spēlē uz fonogrammām, bet izlemj skaļi to neteikt.

`rolandinsh`: Kā vērtējat rokmūziku Latvijā, salīdzinoši jaunās un vecās grupas?

Mēs jūtam, ka esam liels ieguldījums jaunajai rokmūzikai.(smiekli)

Valters: Ir jau ir viss forši! Visi cīnās. Galvenais ir darba spars, slinkums nav. (Meklē īstos vārdus pie grupasbiedriem, `r`)Teiciens atbilstošs situācijai.(smiekli) Jo visi kaut ko baigi darās un ņemās, un veidojas jaunas grupas, viss rotējas, kāds brūk nost, no tiek atkal kaut kas veidojas un ... (Citi sāk domāt, kā es to visu uzrakstīšu un atkal smiekli). Jo vairāk būs tie jaunie, jo tie talantīgākie vairāk "izleks" ārā, paliks tie īstie mūzīķi.

Matīss: Es atkārtošu īsumā savus parastos vārdus, ka viss ir Latvijā ļoti labi šajā ziņā, grupas cenšas un spēlē, un viņām daļēji kaut kas arī sanāk. Ir patīkami, ka turpina darīt arī tie, kam ir vājāka tā izpratne, bet, ja viņi aug savā attīstībā, tad tas ir OK! Es varu arī paklausīties grupu, kas galīgi nemāk spēlēt, ja es redzu, ka viņi turpina attīstīties, un es redzu, ka tur ir potenciāls, es viņus turpinu klausīties, ja arī izpildījums pagaidām "klibo". Tāda ir mana attieksme pret "jaunajiem" Latvijā. Nu "vecie" ir "vecie".

Meldra: Konkrēti runājot par mums, mamma man izteica vienu komplimentu, jo viņa vienmēr pēc katra koncerta pasaka, kas bija labi. Tagad dažreiz pasaka, ko vajadzēja labāk, bet pateica:" Zini, man šī grupa patiešām sāk patikt, jo agrāk man patika tikai tādēļ, ka tajā spēlēja mana meita", tas bija ļoti, ļoti mīļi. Man vēl patīk jaunajās grupās tas, ka viņas visas ir ļoti draudzīgas. Draudzīgums nebija raksturīgi tajā laikā, kad bija "krievu laiki", jo toreiz visiem bija jācīnās par vietām, tagad visiem viss ir pieejams, visi ir laimīgi. Man patīk, ka cilvēki ir draudzīgi un nav īpaši skaudīgi, kas ir ļoti atzīstama rakstura īpašība.

`rolandinsh`: Jūs pieminējāt uzstāšanos televīzijā, kādos raidījumos?

Meldra: Mēs esam bijuši nesen "Troksnī" un vēl "Lielā balva" (Notiek apspriede, kad būs nākošā parādīšanās TV)... Vēl mēs esam bijuši "Piekdieņos" (Seko plašs izklāsts par to, ko grupa "MELDRA" darīja raidījumā).

`rolandinsh`: Vai ir vēl paredzēts filmēties kādā klipā?

Valters: Saprotiet, atkal man jāsaka šie viedie vārdi par finansējumu, jo izmaksā tas klips diezgan... Tāds profesionāls klips...

Meldra: Jo mēs gribam Amerikā filmēt... (Tiek paskaidrots, ka tas bija joks, pēc kura jau atkal grupai ir smieklu vētra. Pa jokam tiek vēl izskaidrots, ka biļetes dārgi maksā un Spīlberga prasības...).

Ja nopietni, tad...

Valters: Viss patiesībā ir tai naudiņā (Pauze, jo grupa apspriež, ka varbūt par skaļu viņi uzvedas. Jautri taču...)

`rolandinsh`: Jūs pagaidām neesat nevienas ierakstu kompānijas paspārnē?

Matīss: Mums par šo lietu ir sava politika, kuru pāris vārdos ir grūti izstāstīt, bet es domāju, ka jūs drīz redzēsiet rezultātus.

`rolandinsh`: Kur var par jums iegūt informāciju, jo masu medijos par jums tā ir ļoti maz?

Meldra: Ja meklē internetā vārdu MELDRA, tad nākas uzdurties arī meldru audzēm, bet tas jau ir ļoti jautri... (Neiztrūkstošie smiekli)

Valters(fonā): Meldru pinēju pulciņš...(smiekli)

`rolandinsh`: Vai nav doma par savas mājas lapas izveides?

Meldra: O, ir!!! Mūsu speciālais dizaineris Matīss Elsbergs mums ir izveidojis ļoti skaistu mājas lapas dizainu, ka tur var palikt...

Matīss(fonā): Tas vēl nav akceptēts...

Meldra: ...kā ar egļu skujām pārēdies, skatoties cik tas ir iespaidīgi!

Valters(rādot uz Matīsu): Šis ir tas cilvēks!

Meldra: Mums tikai jāsaliek punktiņi uz "i". Mums būs www.meldra.COM , tā mēs būsim foršāki (Lepni)!

`rolandinsh`: Vai tas tādēļ, ka ir doma cīnīties mūzikas jomā arī ārzemēs?

Meldra: Mēs jau sūtam ierakstu uz Londonu, mums tur ir šādas tādas lietiņas...

Matīss: Foršāk! COM domēns ir lētāks nekā LV domēns...

Meldra: COM ir tik pierasts... (pauze)

`rolandinsh`: Kas vēl ir tāds, ko es vēl neesmu pajautājis , bet ļoti gribas pateikt?

(Kāds no puišiem fonā): Mums garšo gaļa.

Meldra: Jā! Mēs, kad braucām pie manas omītes uz "Pablo" spēlēt , mēs gaļu necepām, jo nebija laika, bet mēs desas cepām dārziņā uz grilla, sunīts rēja, sienāži kūkoja...

Valters: Viņi nekūko, viņi čerkst (attēlo)... Tā kā filmās, kad saulrieta ainas, tad tur viens visu laiku neliek mieru...(smiekli) Grupa konstatē, ka varētu vēl ilgi runāt, jo sen nav tikušies. Atzīstas, ka dažreiz runā reizē un mēģina to darīt...

Turpinot...Valters: Sevišķi Artūram mēģinājumu laikā, kad visi trīs kaut ko jautājam, tad viņš tā: nu pa vienam ...(atkal smiekli, kuru laikā Valters gandrīz aizrijas un tiek doti padomi, ja pa īstam aizrijas: abas rokas jātur gaisā un lai kāds sit pa muguru!).

Pēc intervijas Matīss nofotografējas un uzreiz dodas prom, mēs(Es un fotogrāfe Maija) ar grupu pafotografējamies Vērmanes dārzā, bet vēlāk pabraukājamies ar Reval Hotel Latvija liftiem, kur vēl izfotografējam pēdējos kadrus, kas laikam nepatika 27-tā stāva apsargam un mēs dodamies prom...

P.S. Liels paldies intervijas tapšanā jāizsaka Gatim, Maijai un Līgai- PALDIES!

Ar grupu MELDRA var sazināties:

Meldra-7333503; meldraapsitis@one.lv ;

Valters- 9419356

Visi foto: Maija Vanaga

© ROLANDS UMBROVSKIS (a.k.a. `rolandinsh`)

(P) MYSTYLe art