JONNY GREENWOOD "Bodysong"

artis saglabāja, Se, 2004-02-14 01:00

greenwood.jpg Jonny Greenwood


 "Bodysong"


 (EMI)


 9.bmp


 


----------------------------------------------------------------------


Atceros vēstures grāmatās lasīto, ka hitlerieši savus gūstekņus spīdzināja, liekot tiem klausīties nepārtrauktā, monotonā ūdens lāšu pilēšanas troksnī, pakāpeniski tuvinot tos prāta sajukumam. Iespējams, ka Radiohead ģitārista Jonny Greenwood pirmais soloalbums gestapoviešu rokās būtu bijis vēl ātrāks un efektīvāks līdzeklis šim mērķim...


Pirmkārt, Radiohead ir vienīgā mūsdienu grupa, kas pēc zināma laika var iegūt "bītlu" mēroga leģendas statusu. Otrkārt, te nu mēs redzam (dzirdam), ka nebūt ne Thom Yorke ir vienīgais viņu dīvaini ģeniālo ideju autors. Jāpiekrīt daudzajiem atzinumiem, ka Jonny Greenwood "Bodysong", kas patiesībā ir muzikālais pavadījums Simon Pummel kinodarbam par cilvēces dzīvi 20.gadsimtā, ir brīžiem vēl abstraktāks un savā eksperimentālismā esktrēmāks ieraksts nekā, piemēram, "Kid A". Tomēr līdz ar šādu abstrakcionismu mūzika ieved tik subjektīvā pasaulē, ka kļūst maksimāli grūti objektīvi izvērtēt tās patieso muzikālo augstvērtību.


Par labu albumam runā fakts, ka samērā daudz tajā izmantoti "dzīvie" instrumenti, kā arī tas, ka to gluži vienkārši ir ļoti interesanti (lai arī sarežģīti) klausīties. Klausītāja smadzenes un bungādiņas tiek apstrādātas visos iespējamos veidos - gan ar skrāpējošām, svelpjošām, krakšķošām, čīkstošām, polifoniskām u.c. veida skaņām, gan ar salīdzinoši "normālu" stīgu instrumentu ("Iron Swallow"), trompetes, ērģeļu vai klavierspēli. Par "nežēlīgāko" kompozīciju pret cilvēka psihi šeit vēlētos nosaukt "Convergence", kurā Greenwood, nepārtraukti kāpinot masīvas perkusiju sitienu un bungu rīboņas kakafonijas ātrumu, patiešām noved tuvu ārprātam.


Kā jau minēju, vērtējums šoreiz ir subjektīvs, jo varbūt kāds patiess mūzikas teorētiķis ar augstāko izglītību varētu sagāzt Greenwood superpasauli kā kāršu namiņu, tomēr manī, ar katru klausīšanās reizi atklājot ierakstā jaunas nianses, aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka "Bodysong" tomēr ir īsta dārgumu lāde, kurā rakāties neapniks vēl mēnešiem ilgi.