LAIMAS MUZYKANTI "Gonam gona"

 


gonam.jpg LAIMAS MUZYKANTI


 "Gonam gona"


 (Izteiksme)


 atzz.bmp


 


Folkloras kopa Laimas Muzykanti dibināta jau krietni sen (1995.gadā), tomēr tikko ar klajā nākušo albumu "Gonam gona" viņi sevi skaļi pieteikuši arī mazajā Latvijas folkmūzikas tirgus apritē. Grupa specializējas uz latgaļu tautasdziesmu apdarēm pašu individuālajā skatījumā. Svarīgi, ka albuma tapšanas procesā ir piedalījies pazīstamais mūziķis, bijušā Jauns Mēness dalībnieks Gints Sola, un tas vien ierakstam jau ir zināms kvalitātes garants.


Pret skanējuma profesionalitāti šeit tiešām nav un nevar būt pretenziju - ar pašu izvirzītajiem uzdevumiem Laimas Muzykanti tiek galā pārliecinoši. Cita lieta, vai danču lecamie gabali ir tas labākais, ko latgaļu etnomūzika spēj piedāvāt. Dziesmās "Sudrabota saule lēce", "Īsalaižu dzīsmeitēs" un "Kur gaismeņa" viņi paši nešaubīgi atbild, ka nē! Tāpēc būtu bijis ļoti vēlams palielināt tieši šāda tipa skaņdarbu īpatsvaru albumā.


Muzikāli Laimas Muzykantu daiļradē vietām atspoguļojas arī Iļģu ietekme, lai gan līdz tiem grupai vēl patāls ceļš ejams - pagaidām nedaudz pietrūkst izdomas dziesmu kompozicionālās attīstības un instrumentālo motīvu daudzveidības ziņā (pozitīvi izceļas Kristīnes Kārklas vijoles spēle). Šie pārmetumi nekādi neattiecas uz jau minētajām dziesmām, arī "Spūža saule", kurā skan vienīgi viegli trīsuļojošs Kārklas vokāls, akustiski atbalsodamies apkārtējā vidē, rada lielisku efektu, tāpat Artūra Uškāna instrumentāli postmodernais stabules un sintezatora iespraudums "Pi azara" pieskaitāms pie ieraksta jaukākajiem mirkļiem. Taču albuma beigu daļā skanošās kompozīcijas, lai arī uzskatāmas par labu alternatīvu tam, kas skan un iznīcina prāta šūnas vairumā mūsdienu zaļumballēs, tomēr sāk mazliet garlaikot. Laimas Muzykantiem būtu nopietni jāpadomā, pa kuru ceļu viņi īsti vēlas iet.

{}13