LATVIEŠU CĪŅAS EIROPAS MŪZIKAS BIZNESĀ

Gozēties planētas nozīmīgāko topu virsotnēs, sniegt intervijas vadošajiem pasaules medijiem, ar aurojošiem fanu pūļiem piepildīt jebkura izmēra koncerthalli... Tas ir tas, par ko klusībā sapņo ikviens sevi cienošs mūziķis jebkurā pasaules valstī. Arī mēs taču tik ļoti vēlētos, lai kādam no mūsējiem būtu izdevies tā pa īstam ielauzties lielā mūzikas biznesa apritē, jo visiem taču skaidrs, ka tas Latvijas vārdam pasaulē liktu izskanēt daudz skaļāk nekā īslaicīgi atsevišķu sportistu panākumi. Diemžēl dzīves realitāte bieži vien izrādās daudz rūgtāka nekā mūsu sapņi...

Nesenajā vēsturē ir pieredzēti vairāki Latvijas mūziķu mēģinājumi iekarot Eiropas tirgu. Pirmās ziņas par kaut kādiem toreiz populārā deju projekta 100.DEBIJAS dziesmas ,,Sen jau viss" angliskotās versijas panākumiem izskanēja jau 90.gadu vidū. Tiesa, tikpat ātri tas viss arī noklusa, un šobrīd tas tiešām ir tik ,,sen jau viss", ka precīzāku informāciju nevarēšu sniegt.

Renārs KaupersTaču tā nopietnāk par cerībām ,,izsisties" Eiropā mūsmājās sāka runāt 2000.gadā, kad Latvija pirmo reizi piedalījās Eirovīzijas balagānā. Toreiz šis konkurss šeit tika uztverts kā Lielā Iespēja. Kaupera šarms savaldzināja Eirovīzijas publiku un PRĀTA VĒTRA ieguva 3.vietu. ,,Ritenis ir sācis griezties!", nākamajā dienā ,,Panorāmā" mirdzošām acīm stāstīja Kaupers. ,,Mums piedāvā līgumus ar ierakstu kompānijām, vēlas organizēt koncertus..." Likās - nu tik būs! Kas tad bija? Nu, protams, nevar jau teikt, ka nekas. Jūnijā BRAINSTORM vārds pavīdēja vairāku Eiropas valstu čārtos, tostarp Beļģijā ,,My Star" iekļuva pat singlu tabulas desmitniekā. Tomēr jūlija sākumā, kad dziesma tika pārbaudīta pasaules otrajā varenākajā mūzikas industrijā, proti, Apvienotajā Karalistē, mēs varējām pa īstam apjaust, cik tālu patiesībā joprojām esam no pasaules mūzikas elites - 130.vieta... Vēlāk ,,Micrec" pārstāvji atzinās, ka ,,Eirovīzijas smaka" esot drīzāk traucējusi, nevis palīdzējusi PRĀTA VĒTRAS starptautiskajai integrācijai.

BTH

Otrais nopietnais latviešu bāleliņu karagājiens, kurš vismaz tika līdz Anglijas mūzikas cietoksnim, notika aizpērnā gada nogalē, kad BTH vēl pirms gada ierakstītā slavenās Džordža Maikla dziesmas ,,Last Christmas" deju versija nokļuva aktīvā ,,MTV UK" rotācijā. Optimistiskās ziņas naivākajiem lika noticēt, ka varbūt notiks īsts Ziemassvētku brīnums un teju teju ieraudzīsim mūsējos britu TOP 40-niekā. Pēc bezkaislīgās CIN kompjūtersistēmas datu reģistrācijas izrādījās, ka BTH atrodami tikai 93.pozīcijā.



LadybirdPēdējā laikā Latvijā parādās jauna tendence - vietējie mūziķi algo ārzemju autorus, lai radītu grāvējus. Simpātiskā C-STONES kompozīcija ,,Your Lover" un ne mazāk jaukā LADYBIRD dziesmiņa ,,Dangerous To Me" ir tapušas tieši šādā veidā. LADYBIRD varētu uzskatīt par svaigāko Latvijas piedāvājumu ārzemēm. Zināms, ka dziesma iznāks singla formātā veselā plejādē valstu (starp kurām gan nav Lielbritānijas), kā arī tas, ka tā pabijusi kādas turku radiostacijas topa 12.vietā. Vai kāds vēlas slēgt derības, apgalvojot, ka sagaidīsim ko iespaidīgāku? Es nē.

Kāpēc tā notiek? Vai tiešām Latvijas mūzika ir tik nekvalitatīva, ka nav pelnījusi vietu ,,augstākajā sabiedrībā"? Nebūt ne. 


Svarīgākā loma mūziķa karjeras attīstībā neapšaubāmi ir piedēvējama ierakstu kompānijai. Ja ,,Micrec" vai ,,Platforma records" būtu tādi pasaules mēroga ierakstu grandi kā, piemēram, ,,Warner" vai ,,EMI", tad, pilnīgi iespējams, OZOLS jau sen repotu duetā ar EMINEMU un PRĀTA VĒTRA ,,braukātu" pa visu topu augšgaliem. Bet tur, ārzemēs, mūsu mūziķus neviens negaida. Mūzikā valda titāniska konkurence (piemēram, Lielbritānijā katru nedēļu tiek izdoti vairāk nekā 150 singli un divreiz vairāk albumu), un, ja tādās valstīs kā Anglija, ASV un Vācija pat vietējiem mūziķiem ir ārkārtīgi grūti ,,izlīst", tad kāpēc lai tiktu atbalstīti censoņi no kaut kādas Austrumeiropas, par kuru Rietumos vēl aizvien daudziem ir ļoti aizspriedumains priekšstats.

Otrais faktors - producents. Pārfrāzējot izplatīto sporta leksikas izteicienu - labs producents ir puse no mūzikas. Daudzi uzskata, ka pat vairāk. Ar izcila dāņu producenta palīdzību 2001.gada beigās Britāniju pārsteigt izdevās krievu techno&trance komandai PPK, ar singlu ,,Resurrection" ,,izsitot" 3.vietu UK čārtā. Starp citu, otrais PPK singls ,,Reloud", kas bija leģendāro latviešu elektroniskās mūzikas pionieru ZODIAX dziesmas kaverversija, vairs aizsniedzās tikai līdz 39.vietai.

Trešā iespēja, lai vairotu savu popularitāti ārzemēs, ir pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi kādā no lielākajām mūzikas valstīm. Tā teikt, mēģinājums kļūt par savējo. Tā rīkojās pazīstamā Krievijas dziedātāja ALSU, kura jau vairākus gadus dzīvo Londonā. Rezultāts - 2001.gada maijā ALSU singls ,,Before You Love Me" ,,atkorķēja" britu TOP 40.

Ceturtais stūrakmenis - imidžs. Pasaulē ir visai daudz mākslinieku, kuri, lai pievērstu sev publikas uzmanību, rīkojas, kā nu katrs māk. Turklāt - jo trakāk, jo labāk, pēc principa: antireklāma tā pati reklāma vien ir. Merilins Mensons plēš Bībeli, Eminems savukārt lād sievietes, bet dažādi ,,homoseksuālisti" un ,,biseksuāļi" ir jau pierasta un pilnīgi normāla parādība pasaules mūzikā (kāpēc liku pēdiņās - padomājiet paši). Šajā sakarā kā aktuālākais un spilgtākais piemērs, par ko tagad dikti modē runāt, atkal no Krievijas šovbiznesa virtuves, minamas TATU meitenes. Šķiet, man nav jāatgādina viņu gigantiskie panākumi topu tabulās. Par laimi, šajā gadījumā paralēli TATU lesbiešu imidžam, vismaz grupas mūzika nav zemē metama.

Jā, mūzika... Tu vaicāsi - kur tad paliek pati mūzika? Diemžēl tai visā šajā putrā ir pavisam sekundāra nozīme. Ja nu kāds mūsdienās pasaulē var ,,izsisties" tikai ar savu mūziku, tad tai ir jābūt patiešām ģeniālai.

Bet varbūt mums samierināties ar domu, ka augstākās mūzikas virsotnes latviešiem pagaidām reāli nav aizsniedzamas, būt pieticīgākiem un prast priecāties par PRĀTA VĒTRAS zelta diskiem Polijā un citās trešās šķiras mūzikas industrijās. Pirms pāris gadiem taču nevarējām cerēt pat uz to...

Ikars Kubliņš