LIMP BIZKIT "Results May Vary" (Flip/Interscope)
Šķiet, ka šī albuma reklāmas sauklis: "Neklausies jefiņos! Limp Bizkit vēl aizvien ir fucking forši!" jau pietiekoši skaidri norāda, kādai mērķauditorijai ieraksts paredzēts. Taču "limpu" lielākā bēda ir fakts, ka pat šai auditorijai viņi vairs nešķiet ne uz pusi tik saistoši, kā agrāk. Tāpēc vēl jo apbrīnojamāka ir grupas spēja "skriet ar pieri sienā", izliekoties neredzam globālajā modē notikušās pārmaiņas un turpinot atražot gan "Chocolate Starfish And The Hot Dog Flavored Water", gan iepriekšējās platēs dzirdamo. Bez mazākajām gaumes izjūtas un radošās attīstības pazīmēm vairāk nekā stundas garumā Limp Bizkit šajā albumā moca sevi un moca tā klausītājus, nepārliecināti cerot: "Varbūt tomēr izdosies? Varbūt tomēr izdosies vēlreiz aizmālēt acis visiem pasaules tīņiem ar šo štruntu, ko mēs te spēlējam?" Fred, mosties - ar šo materiālu jūs varat doties koncertturnejā vienīgi uz Antarktīdu pie pingvīniem! Klausāmas albumā ir vienīgi dziesmas "Let Me Down", "Phenomenon" un varbūt vēl kāda, kam vismaz piemīt "Rollin'" vai "My Way" līmeņa hita potenciāls, bet pārējais... Un kā uztvert The Who dziesmas "Behind Blue Eyes" kaverversijas ierakstīšanu??? "Fuck! Uztver, kā gribi!" - tā, šķiet, no albuma vāka man virsū kliedz uz tā redzamais Freda Dērsta ģīmja veidols. Atbildot man gribētos ieteikt viņam palasīt Raini ("pastāvēs, kas pārmainīsies!") un pievienoties tiem pasaules prestižāko mediju ("The Observer", "Jam!", u.c.) "jefiņiem", kas "Results May Vary" novērtējuši ar katastrofāli zemu zvaigznīšu skaitu.
VĒRTĒJUMS: * * * - - - - - - -