LINKIN PARK "Meteora"
Šogad līdz ar garage rock revival neapturamo invāziju popmūzikā beidzot sita tā stunda, kad nu metal pārstāvju līdzšinējās privilēģijas haltūrēt un vienalga būt populāriem viņiem tikušas atņemtas. To, ka šāds brīdis reiz pienāks, LINKIN PARK dalībnieki acīmredzot saprata jau "Hybrid Theory" koncerttūres laikā, jo tieši tad viņu galvās dzima pirmās idejas par sava nākamā albuma skaņu. Idejas, kuras vienoja doma: " "Meteora" nedrīkst izklausīties tāpat kā "Hybrid Theory"!". Līdzīgi kā PLACEBO, BLUR, THE DANDY WARHOLS un vairākas citas šogad aktuālās lielgrupas, arī LINKIN PARK savu mērķu īstenošanas vārdā vērsušies pie visuvarenā brīnumdara, doktora Elektronikas. Vairākām dziesmām līdzi "stiepjas" kāda samērā vienkārša elektroniska tēma, kuru nu metal kontekstā varbūt arī iespējams nodēvēt pat par "eksperimentu", citās atkal kā milzīgu jaunumu tiek mēģināts pasniegt visiem sen apnikušo un no modes izgājušo plašu skrāpēšanu. Ar to LINKIN PARK pūliņi gan neaprobežojas, jo albumā epizodiski dzirdamas arī hiphopa bītu, stīgu, klavieru un pat shakuhachi (Japānas flauta) skaņas. Interesanti, ka tas viss panākts, nemainot producentu - pie "Meteora" strādājis tas pats Don Gilmore, kas palīdzēja kaldināt "Hybrid Theory" multiplatīnus, un no tā varētu izdarīt kādu visnotaļ patīkamu secinājumu - pašiem grupas dalībniekiem ir visai liela teikšana pār savu skanējumu.
Neraugoties uz šķietamo jauninājumu pārbagātību, man tomēr rodas vēlme nosaukt "Meteora" par "tiem pašiem vēžiem, tikai citā kulītē". Elektroniskie aranžējumi gan ir piešķīruši LINKIN PARK mūzikai "svaigu elpu", taču diemžēl ne gluži "otro elpu", jo pamatlīnijās - vokālu un ģitāru skanējumā - nekas nav mainījies. Arī šeit Brad Delson ģitāras spēli, maigi izsakoties, par virtuozu nenosauksi, bet Chester Bennington balss, lai arī mazāk nekā iepriekšējā albumā, tomēr vēl arvien, salīdzinājumā ar īstiem metālmūzikas vokāliem, brīžiem atgādina kaķi, kurš cenšas rēkt kā tīģeris. Tomēr visvairāk spēj sakaitināt vienveidīgie un līdz nemaņai atklausītie Mike Shinoda repošanas paņēmieni, kas ir viena no tām LP pazīmēm, kas grupai noteikti būtu jāizmaina savā nākamajā albumā.
KOPVĒRTĒJUMS. "Meteora" uzskatāms par mēģinājumu progresēt, reizē saglabājot savas mūzikas atpazīstamību (brīžiem - pārāk uzkrītoši). Paniskās bailes aiziet saviem klausītājiem neaizsniedzamā attālumā ir traucējušas vienā otrā vietā izklausīties vēl interesantāk un negaidītāk. Tomēr grupas stratēģija ir attaisnojusies - "Meteora" necieta sakāvi ne tirgū, ne kritikas slejās. Turklāt tagad paliek stipra cerība, ka savā nākamajā albumā LINKIN PARK jau izklausīsies vēl labāk.
VĒRTĒJUMS: * * * * * * - - - -