Metal mūzikas ierakstu apskats
TESLA
"Into The Now"
(Sanctuary)
----------------------------------------------------------------------
Pēdējā laikā ar jēdzienu pop-metal kļuvis ierasts apzīmēt nu metal grupu Linkin Park, Limp Bizkit, P.O.D. u.c. sniegumu. Tomēr vēsturiski šim terminam ir pavisam cita nozīme. 80.gados pop-metal izauga no heavy un hair metal, starp nozīmīgākajiem viļņa māksliniekiem, līdzās Kiss, Aerosmith (...) ierasts minēt arī 1985. gadā Sakramento dibināto apvienību Tesla, kas šobrīd nāk klajā ar sesto studijas albumu "Into The Now".
Ierakstā dzirdamais ar metal patiesībā rada pavisam nelielas asociācijas, mūsdienu cilvēks to drīzāk sauktu par smagu, melodisku roku. Stilistiskas līdzības ar Bon Jovi, brīžiem centieni virtuozi mocīt soloģitāru, kas beidzas ar mainīgiem panākumiem un popsīgas melodijas iejauc visas kompozīcijas diezgan vienmuļā kopējā masā un neatstāj prātā daudz mirkļu, kam būtu vērts pievērst uzmanību. Tomēr, ja ir vēlēšanās paklausīties šāda veida mūziku, tad Tesla noteikti ir rekomendējamāki eksemplāri par mūsdienu censoņiem, tādiem kā, piemēram, The Rasmus.
HYPOCRISY
"Arrival"
(Nuclear Blast)
----------------------------------------------------------------------
Hypocrisy ir viena no Zviedrijas 90. gadu vadošajām metālmūzikas grupām, kuru spēks (vai vājums) slēpjas viņu mākslā apvienot lielisku agresīva death metal vokālu un bungu ritmus ar samērā stipri izteiktu melodiskumu ģitāras rifos, kuros brīžiem izpaužas arī savukārt tāds kā krietni paātrināts doom savienojumā ar gothic akcentiem.
Hypocrisy dibinātājs ir vēlākais ievērojamo grupu Dimmu Borgir, Dark Funeral un Immortal producents, kā arī industrial metal projekta Pain
dibinātājs Peter Tägtgren. Netipiski death metal virtuvei, drīzāk Radiohead filozofijai tuvāki vienmēr bijuši arī Hypocrisy teksti, apdziedot citplanētiešus un ārpuszemes notikumus.
"Arrival" ir kvalitatīvi producēts, klausītājam ļoti viegli uztverams un ar atsevišķiem interesantiem mirkļiem pildīts albums, tomēr kopumā līdz metal augstākajiem ešaloniem tam pat ar batutu neuzlēkt. Albums drīzāk vērtējams kā teicama izklaides mūzika smagā metāla garā, kas spējīga momentāli uzlabot garastāvokli, taču ne aizvest izsmalcinātu ideju lidojumā. Salīdzinot ar iepriekšējo, 2002.gada ierakstu "Catch 22", kurā, atklāti sakot, man ne pārāk izdodas saklausīt respektablu kritiķu sludināto inteliģenci un eksperimentus, "Arrival" nav ne labāks, ne sliktāks, vienīgi citādāks un, iespējams, plašām masām piemērotāks produkts.
BESEECH
"Drama"
(Napalm Records)
----------------------------------------------------------------------
Beseech ir vēl viena zviedru metālgrupa, kura ar savu jauno albumu, manuprāt, ir pamatīgi izgāzusies.
Beseech, kas savu pirmo albumu izdeva tikai grupas sestajā pastāvēšanas gadā (1998), kļuva pazīstami ar interesantu death, doom un gothic sintēzei papildinošo instrumentu - vijoles, čella, klavieru un flautas izvēli. Diemžēl jāsecina, ka Beseech mākslinieciskā attīstība visu karjeras gaitu gājusi atpakaļejošā virzienā, un no Silentium raksturīgām simfoniskā doom noskaņām grupas lieliskajā debijas ierakstā "From A Bleeding Heart" jaunajā materiālā viņi nonākuši teju vai līdz HIM piekoptā "metāla" līmenim. Ja iepriekšējais, mazliet eksperimentālais ieraksts "Souls Highway" (2002), kurš izpelnījās lielu kritiķu atsaucību, vēl bija ciešams, tad "Drama" ir gandrīz pilnīgi tukšs ieraksts ar šķidriem ģitāru akordiem un no katra stūra dvesošu komercijas elpu.
EXODUS
"Tempo Of The Damned"
(Nuclear Blast)
----------------------------------------------------------------------
Exodus ir viena no šībrīža vecākajām un nozīmīgākajām thrash/speed metal stilā muzicējošajām grupām, kas dibināta jau tālajā 1981.gadā un daudziem metāla cienītājiem ir pazīstama kā Metallica ģitārista Kirk Hammet pirmā grupa.
Grupas astotais studijas ieraksts ir samērā izdevies, gandrīz katrā kompozīcijā tiek atrasts kāds vairāk vai mazāk veiksmīgs risinājums ritma sekcijā, kas vismaz uz brīdi spēj noturēt uzmanību, brīžiem atzīstami ir arī soloģitāras priekšnesumi, savukārt solista Steve Souza, kurš uzņēmies dziedāšanu 2002.gadā ar pēkšņu insultu bojā gājušā iepriekšējā grupas frontmena Paul Baloff vietā, ne pārāk zemais balss tembrs nedaudz atgādina Al Jourgensen (
Ministry) un, atvainojos par neliterāro salīdzinājumu - vārnas ķērkšanai līdzīgo
Udo Dirkschneider (Accept, U.D.O.) vokālu hibrīdu.
IN FLAMES
"Soundtrack To Your Escape"
(Nuclear Blast)
----------------------------------------------------------------------
Pirms pāris gadiem In Flames ar savu slavenāko ierakstu "Colony" kļuva par vienu no komerciāli veiksmīgākajām Skandināvijas metālgrupām, ieņemot vietas pat Japānas un Kanādas čārtu desmitniekos.
Lielā mērā tas izdevās, pateicoties tādiem supermelodiskajiem gabaliem kā "Ordinary Story" vai "Embody The Invisible". Grupas jaunajā albumā, kas, iespējams, ir viņu pēdējais, In Flames šādus hītus vairs neražo, skaņu mēģina modernizēt ar nedrošiem elektroniskiem pieskārieniem, bet kopumā no sava mazliet bērnišķīgā skanējuma vaļā kā netiek, tā netiek, un, šķiet, to tā arī nekad neizdarīs. Tas gan neizslēdz šī heavy un black metal sajaukuma lietošanas iespēju samērīgās devās kā enerģētiski uzlādējošu fona piedevu ikdienas dzīves ritmam, vienmēr paturot prātā, ka ar nopietniem metālmūzikas paraugiem tam nav nekāda sakara.
EDGUY
"Hellfire Club"
(Nuclear Blast)
----------------------------------------------------------------------
Projekta Avantasia autors Tobias Sammet pēc diviem "Metal Opera" ierakstiem pilns apņēmības kopā ar savu pamatgrupu Edguy ierakstījis un izdevis vienu no lieliskākajiem metālmūzikas ierakstiem, kādu līdz šim šogad nācies dzirdēt.
Edguy brīnumainā kārtā meistarīgi apvieno dažādas jau pašas par sevi lieliskas lietas, rodot tām kopīgu mājvietu jaunā un unikālā muzikālā veselumā. No vienas puses, tās ir new wave heavy metal ietekmes vokālā un daļēji ģitāru skanējumā ar prog rock/art rock stilistiku, un, kas pats jocīgākais - tajos pašos komponentos. Brīžiem šķiet, ka atskaņotājā kļūdas pēc ievietots Iron Maiden disks, brīžiem atmiņā nāk dižā holandiešu rokoperu ģēnija Arjen Anthony Lucassen projekts Ayreon. Skanējuma plašums un noskaņa ļauj ierakstu klasificēt arī zem power metal izkārtnes, bet pārsteigums klausītājam ir vokāli simfoniskā kompozīcija "The Spirit Will Remain". Epizodiski un, iespējams, pat neapzināti pievienojot tam visam arī nelielu 80.gadu mūzikas piegaršu, Edguy ir radījuši universālu, ārkārtīgi pacilājošu un muzikāli augstvērtīgu darbu.