Mūzikas ieroči pārdot gribētāju rokās

Ar mūziku saskaramies gandrīz visās sabiedriskās vietās. Arī mājās daudzi kaut vai fonā klausās mūziku. Mūzikai ir spēks ne tikai garastāvokļa uzlabošanai, bet arī noskaņas radīšanai. Cilvēki, kuri vēlas pārdot, to apzinās ļoti labi, tāpēc izmanto savā labā šķietami nevainīgu fona mūziku.

Lai kā mēs nosacam mūziku - harmoniju vētra, melodija, skaņu vai toņu kopums, tā ir jēgpilni kombinēta un strukturēta. Mūzika ir otra akustiskā forma aiz valodas. Vārdiem ir spēks, tāpat arī mūzikai. Daudzi mūziku pētījuši zinātnieki uzskata, ka akustiskā kombinācija (mūzika, ritms) pat pārsniedz runas spēku. Tāpat kā vārdi, arī mūzika var tikt izmantota gan par labu mums - klausītājiem, gan pret mums.

Āfrikā ir izplatītas tonālās valodas (arī Ķīnā un Vjetnamā), kur tonim un skaņas augstumam ir ļoti liela nozīme. Līdzīga valoda ir bungu signalizācija, kur svarīgi ir toņi, nokrāsa, skaņas stiprums. Šajos signālos var skaidri sadzirdēt mūzikas sākotnējās saknes - skaidri jūtama nokrāsa, tonis, kas modernajā mūzikā ir apslēpta.

Mūzikas saknes meklējamas signālos, kurus var dzirdēt dabā. Tie varēja piesaistīt vai arī atstumt. Dzīvnieki izmantoja skaņas, kuras ātri sasniedza kulmināciju, radīja troksni, bija neregulāras un saraustītas, lai brīdinātu savu sugu par briesmu tuvošanos, respektīvi, lai palielinātu distanci, atstumtu no briesmu vietas. Tāds signāls mazāk līdzinās mūzikai, lai arī zinātnieki apgalvo, ka šādi, par difūgajiem signāliem nosauktie, ir neatņemama smagas rokmūzikas un metāla mūzikas sastāvdaļa. Šādus signālus arī izmanto šamanismā, lai palielinātu distanci starp slimību un cilvēka ķermeni - dziedējošs efekts. Var būt varam šo efektu arī piedēvēt rokmūzikai?!

Pretējo - piesaistošo signālu visizplatītākais veids dabā ir riesta dziesmas, kur galvenā pazīme ir skaņu atkārtojums un šaurs melodijas apjoms. Šos signālus zinātnieki nosaukuši par afīniem - distanci samazinošiem signāliem. Apzinoties šo signālu spēku, uz zemapziņu var iedarboties ar nemērojamu spēku. Kā to iespējams izdarīt sabiedriskā vietā - pavēro! Piemēram, restorānā galvenais ir noturēt klientu pēc iespējas ilgāku laika periodu, lai viņš pasūtītu, apēstu un izdzertu vairāk, tāpēc tur izmanto mierīgu mūziku, kura ir pietiekamā skaļumā, lai nevarētu dzirdēt sarunas pie blakus galdiņa, radītu intīmāku atmosfēru, bet kuras ritms nav ātrs, kas ietekmē cilvēka darbības (ēšanas, sarunu) ātrumu. Zinātnieki apgalvo, ka mūzikas, kura tiek atskaņota konkrētas darbības vietā, ritms ļoti ietekmē darbības ātrumu: ātrāka mūzika - ātrāka darbība (tas veiksmīgi tiek izmantots daudzos bistro, kur nepieciešama ātrāka klientu nomaiņa), lēnāka mūzika - nesteidzīgāka, lēnāka darbība.

Iepirkšanās centros mūzikas atskaņošana šķiet neatņemama sastāvdaļa, bet tās mērķis, it kā skaidrs - izklaidējošs. Tomēr šī mūzika padara cilvēkus izklaidīgākus un viņi vairs tik saspringti nedomā par savu maciņu saturu. Tirdzniecības centra muzikālais fons liek visiem plūst vienotā ritmā un nesteidzīgi iztukšot savus maciņus. Klusumā cilvēks ir apdomīgāks, jo uzmanība netiek novērsta.

Jau mazai esot man vecāki ir skandinājuši: "Izslēdz mūziku, kad mācies!" Nesapratu, kāpēc! Laikam jau kaut kur zemapziņā mums visiem ir cieņa pret klusumu, kurš ar vien mazāk sastopams nebeidzamās kustības un trokšņu pasaulē. Cienīsim mūziku, cienīsim klusumu, bet arī apzināsimies to spēku un ietekmi uz mums - tikai cilvēkiem!