Mūziķus mīlam tikai uz skatuves
Skatuve Doma laukumā, Skonto stadionā vai vienkārši pļavā - katru, kas atrodas uz šīs skatuves vai fanu pūlī novērojam ar apbrīnu, ja ne, tad ar interesi noteikti. Tanī brīdī mums patīk, bet, kas notiek ārpus skatuves....
Kas ir mūziķis bez mēģinājumiem? Lai vismaz sāktu saprast, kas ir mūzikas instruments, ir jārada kāda skaņa, kas daudziem šķiet neciešama. Brīdī, kad mūziķis mēģina radīt mūziku, viņš ir nevēlams tiem apkārt esošajiem, kas nav saskārušies ar muzikāla rakstura vilni, bet, ja arī ir, tad šis vilnis palicis aizmirsts.
Pati reiz biju tādā situācijā. Mēs bijām četri tikko mūzikas vilnī ieslīguši aktīvisti, kuri izveidoja savu studiju. Tā bija vecā mājā, kur neviens, izņemot žurkas un mazus rāpulīšus, nedzīvoja. Jau pēc pirmajām minūtēm, kad pieslēdzāmies mūzikas pasaulei, radās garāmgājēju un sākotnēji arī kaimiņu interese. Pēc pirmajiem mēģinājumiem jau sākām saņemt sūdzības un draudus. Saprotam, ka esam tikai trokšņotāji, jo kurš gan būtu ar mieru klausīties dziesmas attīstībā, kamēr tā tiek spēlēta nu jau padsmito reizi. Aiz stingri aizslēgtiem logiem un durvīm, lai izolētu jebkādu skaņas tālāku izplatīšanos, gan vasaras neciešamajā karstumā, gan ziemas aukstumā radījām pirmos kucēnus, kurus gadījās arī slīcināt.
Arī citi mūziķi pie mums ciemojās, lai apmīļotu savus mūzikas instrumentus un brīdi pabūtu savā pasaulē. Pēc laika pārvācāmies uz citām telpām, kur jau pēc pirmās uzturēšanās nedēļas mēs tikām izraidīti. Mainījām telpas, mainījās arī grupas sastāvs un koncertēšanas vietas. Visu laiku domas par to, vai varēsim samaksāt par telpām, par aparatūras uzturēšanu un citiem mūziķu sīkumiem. Neesam ne pirmie, ne pēdējie, kuriem daudzi sapņi atduras pret naudas problēmām. Nauda, atkal nauda!
Šeit tad atklājās realitāte. Tā atbirst nepacietīgie un neizturīgie. Daži citu neiecietības dēļ sabrūk, daži pretojas. Tie, kuri pretojās, tagad ir uz LIELĀS skatuves un bauda aplausus, nevis lamas.
Tie, kuri skatās no malas, labprātāk izsaka kritiku, piezīmes, nemaz neapzinoties to, kas notiek skatuves tajā pusē. Vai tā mēs nerīkojamies attiecībā uz jebkuru sava sapņa piepildītāju - pavāru, kurš, mūsuprāt, pārsālījis ēdienu; šuvēju, kurš, mūsuprāt, pārāk lēni strādā; arī žurnālistu, kurš, mūsuprāt, neraksta par to, par ko vajadzētu.
Mēs smejamies par modeli, kurai karjeras pirmsākumos paslīdējusi kāja, dejotāju, kurš paklupis dejas vidū, mūziķi, kurš "nolažojis" (nepareizi nospēlējis) savā pirmajā koncertā. Mēs visus viņus mīlam tad, kad tie jau ir uz Lielās skatuves ar Lieliem aplausiem un urravām! Mēs esam dusmīgie, neapmierinātie - ko paši nedabūjām, to citiem traucēsim dabūt. Ja ne apzināti, tad zemapziņā ... Mēs sūdzamies, ka pasaule ir nežēlīga, bet tādu mēs paši esam izveidojuši. Nākamreiz, kad smīnēsim par kāda neveiksmi, padomāsim, cik pūles, vēlēšanās un mīlestības ir pielikts, lai tiktu kaut vai tik tālu.