Radio SWH Rock jampadracis, jeb - ko grib Zigmars Liepiņš? (ar fakta kļūdas atsaukumu)

Radio-oligarha Zigmara Liepiņa pēdējā laikā īstenotie Radio SWH Rock programmas pārveides (lasi - sabojāšanas) pasākumi mūzikas cienītāju aprindās izraisījuši neviltotu un pamatotu sašutumu. Viena no retajām saturīgajām Latvijas radioprogrammām ar lielu skaitu vērtīgu autorraidījumu pārvēršas par vienkāršu fona mūzikas radiostaciju, kādu Latvijā jau ir tik daudz, ka mutē smeļas. Kamēr Radio SWH Rock vienīgo konkurentu nometnē Radio Naba jau priekā sit plaukstas un gaida auditorijas pieplūdumu, pārējai sabiedrības daļai šāds notikumu pavērsiens, un, vēl jo vairāk - Liepiņa sniegtie situācijas skaidrojumi šķiet krietni vien mīklaini.

Jau martā izplatījās baumas, ka Radio SWH Rock gatavojas beigt savu darbību. Pamazām vien no ētera izzudīšot visi raidījumi, līdz augusta beigām radiostacija vēl darbosies mūzikas režīmā, un tad radio dienas arī būs skaitītas, jo frekvence jau esot ,,iesildīta" nākamajam ,,izmēģinājuma trusītim" (pirmais bija Amadeus) - kādai tīņu vecuma grupai paredzētai radiostacijai. Baumu pirmā daļa apstiprinājās - no SWH Rock ētera izčibēja gan saturīgais Egila Deiča metālmūzikas raidījums ,,Rock Archives", gan Toma Grēviņa/Kristapa Veselova ,,Vakara sesija", Gustava Terzena ,,Metinātāju kursi", gan citi autorraidījumi, kā ,,pēdējo mohikāni" atstājot vien Ivaru Godmani un viņa ,,Saknes". Radio pastāvīgo klausītāju vidū auga neapmierinātība, parādījās ziņas pat par kādas organizācijas ,,Par ,,Rock" izdzīvošanu Latvijā" dibināšanu un tās plānotajiem pasākumiem. Aprīļa vidū sabiezējušajā baumu dūmakā savu dūri galdā nikni sita pats Zigmars Liepiņš un oficiālā preses relīzē apgalvoja, ka Radio SWH Rock nekur nepazudīs, vienīgi tiks transformēts. Par iemesliem Liepiņš min radiostacijas, viņaprāt, pārāk niecīgo reitingu - 60 000 klausītāju nedēļā un to, ka SWH Rock neizdodoties piesaistīt reklāmdevējus. Taču to, kā radio mainīsies, A/S ,,Radio SWH" prezidents tobrīd vēl nespēja pateikt.

Rokmūzika neapšaubāmi ir ārkārtīgi plašs un sevī daudz ietverošs mūzikas virziens. Arī Radio SWH Rock neiegrožoja sevi nekādos šaurākos žanra rāmjos un spēlēja patiešām gandrīz visu, ko vien var saprast ar vārdu ,,roks" - sākot no roka klasikas paraugiem, turpinot ar komerciālajām ,,nu metal" nodevām jaunākajai auditorijas paaudzei un beidzot ar ekstrēmiem ,,grindcore" dārdiem. Raidījumi, manuprāt, bija pietiekami interesanti un profesionāli, bet pati koncepcija - raidīt viena noteikta žanra mūziku ir pilnīgi normāla prakse radiostaciju dzīves telpā (tiesa gan, ne Latvijā, jo, ja neskaita Radio Klasika, tad SWH Rock ir (bija?) vienīgā šāda formāta stacija Latvijā). Līdz ar to var secināt, ka ne jau radio darbinieki un raidījumu vadītāji ir vainojami pie stacijas zemajiem finansu rādītājiem, līdz ar to programmas pārkārtošana ir pilnīgi lieka.

Turklāt, vai 60 000 klausītāju, kas ir apmēram četrpadsmitā daļa no Rīgas iedzīvotājiem, tiešām ir tik maz radiostacijai, kas nekur tālāk par Rīgu arī neraida un pastāv tikai mazliet vairāk kā divus gadus? Labi, pieņemsim, ka ir. Rīgas lielākā iedzīvotāju daļa ir krievvalodīgie, tāpēc nav nekāds brīnums, ka milzīgu auditorijas daļu ,,nosmeļ" Radio SWH+ (jo īpaši) un MIX FM. Paplašinot Radio SWH Rock apraides zonu visā Latvijā, Liepiņš, ļoti iespējams, iegūtu jau citus rezultātus. Tiesa, šeit atkal ir viens ,,bet" - Dzintra Kolāta izauklētais ,,šlāgermonstrs" Latvijas Radio 2, kas nenoliedzami dominē tieši Latvijas provincēs.

[MM#1139#right#"Nu tik būs!"]Taču pats dīvainākais visā šajā lietā ir fakts, ka ne reklāmdevēju, ne auditorijas trūkums tomēr līdz galam neizskaidro, kāpēc Liepiņš tik pēkšņi ķēries klāt radio ,,purināšanai". Ja kāds sāk reformas, tad parasti viņam ir skaidrs, kas nāks līdzšinējās kārtības vietā, bet Liepiņam, kā viņš pats atzina, radio programmas turpmākā plāna pagaidām nav. Tas līdzinās auto šoferim, kas pusceļā izmet grāvī vienu no mašīnas riteņiem, kam gadījies neliels defekts, apsēžas pie stūres un atskārst, ka rezerves riteņa, ko pielikt vietā, taču nav! Protams, var jau būt, ka Liepiņa kungs mums visiem gatavo milzīgu pārsteigumu, un rudenī SWH Rock ēterā ar angļu-latviešu valodas vādnīcu vienā un latviešu-angļu valodas vārdnīcu otrā rokā sēdēs no BBC Radio pārvilinātie Džons Pīls, Kriss Mailzss un citi pasaules labākie dīdžeji ar savām autorprogrammām... Nudien, tā nav tikai ironija - ja jau savējos cilvēkus un raidījumus izmetam, ko gan sagaidām vietā?

Šāda aplam jocīga rīcība, uz karstām pēdām iztīrot Radio SWH Rock ēteru no raidījumiem un vairākiem ētera cilvēkiem, vedina uz dažādām dīvainām domām. Piemēram, tas liek atcerēties plašu rezonansi neguvušās, bet nesenās ziņas par Radio SWH iespējamo pārdošanu Itālijas radiostaciju tīklam ,,RadioDJ", par ko ziņojis laikraksts ,,Komersant Baltic Daily" (http://www.webradio.times.lv/news.htm). Tikšanās ar ,,RadioDJ" pārstāvi Frančesko Kasello esot notikusi pēc Liepiņa iniciatīvas, un kā cena tikusi minēta summa robežās no 2,53 līdz 3,37 miljoniem latu. Turklāt Liepiņš (kuram gan piemīt tikai 35% ,,Radio SWH" akciju) uzņēmumu esot centies pārdot arī agrāk - piemēram, pērn kā iespējamie pircēji tika minēts Polijas koncerns ,,Polsat".

Latvijas mēroga radiogigants SWH, kas savā mājaslapā pats tik skaļi deklarē finansiālo varenību, augstāk par klausītāju vēlmēm diemžēl stāda biznesa intereses. Tas vēl būtu saprotams. Taču, kādā veidā ir iespējams uzlabot komercrādītājus, likvidējot radio programmas saturīgākos raidījumus un izraisot radio uzticīgāko klausītāju vidū sašutumu, tas nu gan nav skaidrs. Kamēr sabiedrībai netiks ticami paskaidrots, kas ir neloģisko Radio SWH Rock programmas pārmaiņu cēlonis, tai nekas cits neatliek, kā minēt un baumot.

Autora piebilde: Izceltajā tekstā sniegtā informācija laikraksta "Komersant Baltic Daily" kļūdas dēļ nav patiesa un ir atsaucama. Atvainojos arī par savu pieļauto neuzmanības kļūdu, taču raksta būtību tas nemaina.