RADIOHEAD "Hail To The Thief"

Šīsnedēļas sākumā pasaule sagaidīja gada nozīmīgāko albumu - jauno ierakstu oficiāli laiž klajā vienīgā grupa, kas spēj izraisīt diskusijas par to, vai tik tā nav pasaules labākā. Mikseris.lv manā personā ļoti operatīvi piedāvā padziļinātu ieskatu RADIOHEAD jaunajā albumā "Hail To The Thief". 

Iepriekšējo divu albumu rezultātā mans priekšstats par RADIOHEAD bija izveidojies apmēram šāds: šī grupa ir tuva ideālam un nekad neapstāsies savā muzikālajā izaugsmē. Noklausoties "Hail To The Thief" kārtējo reizi nākas secināt, ka ideāls šajā pasaulē nav nekas, bet cilvēka radošajām iespējām vienmēr ir savas robežas.

Sākuši kā laba, tomēr visai parasta alternatīvā rokgrupa ar pirmajiem diviem ierakstiem "Pablo Honey" un "The Bends", 1997.gadā RADIOHEAD ieraksta vienu no leģendārākajiem albumiem pasaules vēsturē - "O.K. Computer", kas grupai nodrošina tik stabilu pamatu, ka nākamajā ierakstu sesijā viņi var atļauties darīt to, kas vien ienāk prātā. RADIOHEAD dara arī, un 2000.gadā pasaule ierauga rezultātu - albumā "Kid A" dzirdamā mūzika ir totāli atšķirīga ne vien no pašas grupas iepriekšējās daiļrades, bet arī no visa pārējā, kas jebkad ticis radīts uz šīs planētas. Saprotams, ka pēc šādas "šoka terapijas" pasaule atkal ar paaugstinātu interesi gaidīja RADIOHEAD jauno garadarbu, nemitīgi prātojot - kas būs tālāk? Nu beidzot pienācis tas brīdis, kad "Hail To The Thief" ir pieejams veikalos un mūzikas apskatnieki visā pasaulē nikni strīdas, kāda tad ir šī albuma būtība, kā to vērtēt, un vai RADIOHEAD joprojām saucama par pasaules labāko grupu. Taču visi viedokļi, tāpat kā sekojošais manējais, ir tikai versijas - patiesību zin vienīgi pats Toms Jorks, vai, kas ir vēl ticamāk - patiesības par RADIOHEAD nemaz nav, jo šī grupa ir tikpat neizprotama kā lietas, par kurām viņi dzied.

Pirmais jautājums, kas liek izbīlī ķert pēc validola - vai RADIOHEAD mūzika jaunajā albumā nav komercializējusies? Konkrētu atbildi rast ir grūti. Zināms, ka "Kid A" un "Amnesiac" komerciālie panākumi nebūt nebija pārāk spoži, turklāt tie paši tika sasniegti uz ažiotāžas rēķina. Skaidrs, ka vēlreiz pilnīga nerēķināšanās ar klausītāju vairākuma vēlmēm neietu cauri plusos. Pēc "Hail To The Thief" noklausīšanās rodas iespaids, ka RADIOHEAD šajā albumā centušies nepazaudēt to šarmu (un tomēr pazaudējuši), kas pie "Kid A" un "Amnesiac" vilka elitāros klausītājus, tajā pašā laikā ar lielāku melodiskumu un brīžiem šķidrāku skanējuma slāni atkal tuvināties arī vidējam mūzikas patērētājam. Katrā ziņā to, ka RADIOHEAD šoreiz bijis ļoti svarīgi patikt klausītājam, apliecina kaut vai fakts, ka dziesmu atlase albumam notikusi, vērojot publikas reakciju uz tām koncertos - tās, kuras izraisījušas vislielākās ovācijas, arī tikušas iekļautas albumā. Līdz ar to zināmu komercialitātes klātbūtni "Hail To The Thief" nevar noliegt.  

Kas noticis ar pašu RADIOHEAD mūziku? Pirmkārt, nekur tālāk devušies viņi nav, un personīgi mani tas apbēdina visvairāk. Jāpiekrīt pašiem grupas dalībniekiem, kas izteikušies, ka "Hail To The Thief" esot kā RADIOHEAD iepriekšējo albumu "labāko mirkļu apkopojums". Nezinu, vai tās labākās, bet iezīmes šeit tiešām samanāmas gan no "Amnesiac" un "Kid A", gan no "O.K. Computer" un pat "The Bends". Piemēram, jaunais singls "There There" ar savu perkusīvo, dobjo bungu skanējumu stipri atgādina "Kid A" dziesmu "Optimistic", vienīgi tur šis skanējums ir mazāk izteikts. Savukārt gan "Sit Down Stand Up", gan "Sail To The Moon" atsit atmiņā "Pyramide Song", un šādas līdzības varam sameklēt vēl un vēl. Ir dziesmas, kuras vairāk atgādina "O.K. Computer" skanējumu (protams, tās, kurās skan ģitāras), un ir elementi arī no iepriekšējiem diviem albumiem, bet secinājums paliek viens - grupa ir apzināti (to pierāda viņu pašu izteikumi) "sakūlusi vienā putrā" savu iepriekšējo daiļradi, pievienojot ļoti minimālu jauninājumu piegaršu. Kāpēc? Ja RADIOHEAD vēlējās ierakstīt savas daiļrades retrospekciju, tad taču mierīgi varēja izdot labāko dziesmu izlasi, bet jaunajā materiālā pacensties iestrādāt svaigas un progresīvas idejas. Varbūt "Hail To The Thief" uzskatīt par apstāšanos, atskatu pagātnē un elpas ievilkšanu pirms sagatavošanās nākamajam lielajam lēcienam? Bet pastāv arī otra, tā nepatīkamākā un diemžēl reālākā iespēja - RADIOHEAD ir sevi idejiski izsmēluši, un vairs nespēj pārlēkt to latiņu, ko paši pirms 3 gadiem uzstādīja ar "Kid A". Viens no nopietnākajiem grupas jaunā albuma taktikas trūkumiem ir tas, ka šīs "miksēšanas" rezultātā lielā mērā ir zudusi tā neatkārtojamā, paranormālā noskaņa, kas sevišķi spilgti izpaudās albumā "Kid A". Iespējams, tas noticis tāpēc, ka albumā "Hail To The Thief" ir maz galēji ekstrēma alternatīvisma (tāds kā dziesmās "Kid A", "The National Anthem", "Morning Bell", "Life In A Glas House"), kas spētu atkal sacelt pamatīgu psihodēlijas virpuli klausītāja smadzenēs un atstāt neizdzēšamu iespaidu uz viņa zemapziņu. Tā vietā krietni pavairojušās jau "Amnesiac" epizodiski saklausītās, ar COLDPLAY mūzikas noskaņu salīdzināmās, apcerīgās skumjas. 

KOPVĒRTĒJUMS. Neraugoties uz visu iepriekšteikto, zemu atzīmi albumam nav iespējams ielikt, jo RADIOHEAD mūzikai arī šeit joprojām piemīt sava, liela un nenoliedzama vērtība. Grūti ir izcelt kādas spēcīgākās vai vājākās kompozīcijas, jo albuma kvalitātes reljefs ir visai vienmērīgs, un, kaut arī par spožākajiem momentiem gribētos nosaukt "2+2=5", "Where I End And You Begin", "The Gloaming" un "Scatterbrain", varbūt īsti godīgi pret pārējām dziesmām, īpaši "There There" un "Sit Down Stand Up" tas tomēr nebūtu. Nešaubos, ka albums laika gaitā iepatiksies arvien vairāk (tā notiek ar visiem augstvērtīgas mūzikas ierakstiem), taču ir viena lieta, ko var droši pateikt jau tagad - bez "Hail To The Thief" mūzikas vēsture diemžēl varētu arī iztikt, kas nekādi nebūtu iespējams bez trim iepriekšējiem RADIOHEAD albumiem. Ja vien grupa neuzskata savu misiju šajā pasaulē par pabeigtu ("Hail To The Thief" stipri vedina uz šādām domām), tad, lai varētu aiziet neuzvarēti kā pasaules labākā grupa, viņiem būs sevi vēlreiz jāpierāda - ar vēl vienu, daudz novatoriskāku šedevru. Tagad RADIOHEAD karaļu tronis ir kļuvis nedrošāks, jo, kamēr viņi mīņājas uz vietas, kāds cits pavisam nejauši var paskriet garām...

ATZĪME: 9