SINGLU APSKATS (15.08.)
Šoreiz singlu apskatā: SUPER FURY ANIMALS, THE CHEMICAL BROTHERS, MEW, ELBOW, THE THRILLS un THE DANDY WARHOLS
THE THRILLS --- "Santa Cruz (You're Not That Far)"
Kad aprīlī publicēju pirmo rakstu Latvijas presē par šo perspektīvo īru grupu, man vēl ne prātā nenāca, ka jau pēc pāris mēnešiem visā Eiropā tā tiks dēvēta par vienu no gada lielākajiem muzikālajiem atklājumiem. The Thrills sūtība ir saulaina un idilliska pludmales mūzika, kas adresēta tiem, kuru intelekta līmenis ir par augstu, lai klausītos, piemēram, Mr.President vai Captain Jax. Gaisīgas ģitāru, klavieru, mutes harmoniku, elektrisko ērģeļu un citu mūzikas instrumentu skaņas, ne ar ko nesajaucamais Konora Dīzija vokāls un savā bezrūpībā skaistas melodijas ir galvenie The Thrills raksturlielumi, kas sniegs tik neapvaldāmu brīvības izjūtu, ka piesargieties šo mūziku klausīties uz balkona - sadomāsit vēl, ka protat lidot...
VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * - -
THE CHEMICAL BROTHERS & Wayne Coyne --- "The Golden Path"
Šajā skaņdarbā galvas kopā likuši vecie labie klubu monstri The Chemical Brothers un indie roka ģēnijs Veins Koins no ne mazāk vecajiem un labajiem The Flaming Lips, taču rezultātā radusies kompozīcija, kas nelīdzinās ne vienas, ne otras grupas līdzšinējiem garadarbiem. Koina vokālu, ko šeit nevar saukt ne par repošanu, ne melodeklamāciju, bet gan vienkārši par runāšanu, papildina "ķīmiskajiem brāļiem" neraksturīgi vienmuļš un minimālistisks elektroniskais pavadījums, ko interesantāku dara rotaļas ar flautu un elektroniski modulētas fona balsis dziesmas beigu daļā. Lai gan kompozīcija nebūt nav slikta, un tās noskaņa ir pietiekami savdabīga, lai komercstaciju mūzikas programmās "Golden Path" kļūtu par "balto zvirbuli", kurš popmūzikas standartos ieaudzināto klausītāju pēkšņi aplej ar auksta ūdens šalti no galvas līdz kājām, tomēr jāatzīst, ka no šādu mākslinieku sadarbības varēja gaidīt arī ko vairāk.
VĒRTĒJUMS: * * * * * * - - - -
MEW --- "156"
Alternatīvā rokgrupa Mew nav, un, visticamāk, arī nebūs tik veiksmīga Dānijas eksportprece, par kādu šogad jau kļuvuši Junior Senior un tūdaļ droši vien kļūs arī The Raveonettes, taču, neraugoties uz to, tieši Mew es vēlētos nosaukt par patīkamāko atklājumu pēdējo gadu laikā, ko mūzikas pasaulei devusi šī mazā valsts. Mew (Jonas Bjerre, Bo Madsen, Johan Wohlert, Silas Graae) tomēr nav pavisam jauna grupa, jo viņu pirmais ieraksts izdots jau 1997.gadā, tomēr par viņu popularitātes nopietnāku pieaugumu varam runāt kopš pērnā gada, kad Mew uzstājās slavenajā Roskildes festivālā. Šogad viņi nokļuva arī mūzikas "nabas" NME redzeslokā, par spīti tam, pagaidām par iespējami briestošu grupas popularitātes eksploziju Lielbritānijā nerunā. Savā mūzikā Mew īpaši lielu uzmanību pievērš dziesmu kompozīcijas netipiskumam, brīžiem radot tik pēkšņas un negaidītas pārejas, kas nesagatavotu klausītāju spēj apdullināt līdz prāta dziļumiem. "156" šajā ziņā gan nav tik spilgts piemērs kā "Am I Wry? No" vai "Comforting Sounds", tomēr arī šajā dziesmā ar pirmo reizi "iebraukt" neizdosies. Un tas vien jau ir kvalitātes rādītājs.
VĒRTĒJUMS: * * * * * * * - - -
SUPER FURY ANIMALS --- "Golden Retriever"
Grupa, kas savā iepriekšējā albumā "Rings Around The World" (2001) spēja ģeniālā veidā drosmīgi apvienot tikai caur palielināmo stiklu saskatāmas ietekmes no Blur, Travis, pat Kula Shaker un vēl vairākiem savstarpēji atšķirīgiem britpop māksliniekiem ar drastiskiem un iznīcinošiem elektronikas triecieniem, ar savu jauno singlu manī radījusi absolūtu neizpratni. Gruff Rhys vokāls šeit ir vienīgais, kas Super Fury Animals vispār ļauj atpazīt! Noskaņas ziņā tā ir pavisam cita, krietni parastāka un ikdienišķāka mūzika, tāpēc arī esmu vīlies. Un tā arī es nesaprotu, vai garage rock motīvi dziesmā patiešām ir, vai man tikai tā šķiet, jo gluži vienkārši šīs rokmūzikā patlaban dominējošās skaņas būs sākušas vajāt manu apziņu...
VĒRTĒJUMS: * * * * * * - - - -
THE DANDY WARHOLS --- "You Were The Last High"
Kamēr pasaulē pastāvēs tik lieliski komponisti, kāds šajā gadījumā izrādījies Evans Dando, mums nebūs jāuztraucas par to, ka visas skaistās melodijas taču agri vai vēlu neizbēgami beigsies vai sāks atkārtoties (nošu virknējumu variāciju iespējas taču nav bezgalīgas!). The Dandy Warhols viņa sacerētajai melodijai piešķīruši savu alternatīvo eleganci, un dziesmas beigu daļā, kad kulmināciju sasniedz elektronikas izpausmes, tā no vienkārša līdzi dziedamā gabala jau ir pārtapusi psihodēliskā mākslas darbā, kas spējīgs klausītāju nohipnotizēt, paņemt pie rokas un vest ceļojumā pa viņa paša zemapziņas labirintiem.
VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * - -
ELBOW --- "Fallen Angel"
Elbow ir viens no jaunās tūkstošgades kvalitatīvi spilgtākajiem britu rokmūzikas kolektīviem, kura pirmā parādīšanās "pie apvāršņa" notika 2001.gadā. Šobrīd Elbow atgādina par sevi ar jaunu albumu un jaunu singlu, kas UK singlu topā nokļuvis divreiz augstākā pozīcijā nekā viņu 2001.gada debija "Red". Lai gan "Fallen Angel" ritma zīmējums uzkrītoši atgādina pērn strauji uzplaukušos un tikpat strauji novītušos, taču muzikāli cienījamos britus Doves, vienubrīd ģitāra ieskanas gluži tāpat kā Oasis, bet solista Gaja Gārvija balss vispār ir Krisa Mārtina, Džimija Gudvina, Toma Jorka un Laiema Galahera vokālu vidējais aritmētiskais, kaut kas tomēr īsti neļauj Elbow mūziku nosaukt vienkārši par britpopa svaigāko un inteliģentāko evolūcijas formu. Varbūt tā ir viņu īpatnējā, melanholiski šizofrēniskā noskaņa, varbūt elektroniskie eksperimenti. Lai nu kā, "Fallen Angel" ir viena no labākajām dziesmām, ko pēdējā laikā nācies dzirdēt, un būtu jau vēl jaukāk, ja netraucētu minētās citu mūziķu ietekmes.
VĒRTĒJUMS: * * * * * * * * - -